* 1896. IV 03. Vecgulbenes pag.; M. Ella dz. Gailīte + 1990. X 02. Rīgā

                1914. Beigusi Pēterpils Pētera sieviešu ģimnāziju,

                1914. beigusi Želsirdīgo māsu kursus,

                1914/1916. Pēterpils pilsētas pārvaldes lazaretes žēlsirdīga māsa,

                1916/1919. Pēterpils sieviešu medicīnas institūta studente,

                1919/1920. Ķijevas Universitātes studente,

                1921/1923. beigusi Latvijas Universitāti, ķirurģijā,

                1923/1932. Latvijas Universitātes asistente,

                1929/1944. Rīgas pilsētas I poliklīnikas ambulancē,

                1934. XII 20. ieguvusi Dr. med. grādu, pirmā sieviete Latvijā,

                1934/1940. Rīgas pilsētas revīzijas komisijas locekle,

                1937/1940. Aizsargu organizācijā,

                1937. VI 04. Rīgas V aizsargu pulka Štāba rotas aizsardžu pulciņa ārste,

                 Latvijas Centrālās padomes 1944.g.17.marta memoranda parakstītāja.

                1944/1947. Vācijā,

                1947/1981. Rīgas pilsētas I poliklinīkas ķirurģe,

                Rīgas pilsētas veselības valdes komisijas locekle,

                Namīpašniece Tērbatas 49/51-5,

                Apbedīta Meža kapos Rīgā.

                Avots:      LVVA P1023-2-20-102, 1640-1-522-24.;

                                „Es viņu pazīstu”, r., 1939.;

                                “Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R., 1938.;

                                „Zeltene” #4/1935.;

        ***

Viņa kļuva par pirmo latvieti, kam 1934. gadā izdevās iegūt LU Dr. med. grādu pēc disertācijas “Eksperimentāli pētījumi par trofiskām čūlām ekstrēmitātē pēc n. ischiadicus bojājuma” sekmīgas aizstāvēšanas. Viņa dzimusi 1896. gada 3. aprīlī Vecgulbenes pagastā, beigusi sieviešu ģimnāziju un žēlsirdīgo māsu kursus Petrogradā, bijusi žēlsirdīgā māsa, studējusi Petrogradas Sieviešu medicīnas institūtā, Kijevas universitātē un 1923. gadā ieguvusi ārsta diplomu Latvijas Universitātē. Veikusi tradicionālo karjēru: subasistente, jaunākā asistente, asistente, taču jau 1932. gadā aizgājusi no profesora Paula Stradiņa (1896 - 1958) klīnikas, novērsusies no zinātnes un turpmāk strādājusi par ierindas ķirurģi. Kara beigās A. Bormane devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1947. gadā atgriezās Latvijā un līdz 1981. gadam bija Rīgas pilsētas 1. poliklīnikas ārste. Pēc aiziešanas pensijā dzīvoja savā mājā Mežaparkā, Sudrabu Edžus ielā 18. Viņa sasniedza 94 gadu vecumu un nomira 1990. gada 2. oktobrī, laikā, kad tika rosināts ievēlēt viņu par pirmo Latvijas Ārstu biedrības godabiedri. Apbedīta Meža kapos. 

Kārļa Miesnieka lielformāta gleznu, kurā viņa redzama spēku briedumā ar LU doktora zelta nozīmi pie krūtīm, ārste novēlēja Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam. Tā skatāma pastāvīgā ekspozīcijā.