Dzimis 1875. gada 22. decembrī Meņģeles pagastā, Vidzemē, saimnieka ģimenē.

Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju, studējis tieslietas Maskavas universitātē. 1902.–1919. gadā strādājis Krievijas tiesās par tiesamata kandidātu, miertiesnesi un svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesi Sibīrijā, 1917.–1919. gadā Omskas apgabaltiesas loceklis.

Atgriezies Latvijā, no 1921. gada Jelgavas apgabaltiesas prokurora biedrs, no 1922. gada – Rīgas apgabaltiesas prokurors. 1922.–1925. gadā Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs.

1925. gadā iecelts par senatoru Latvijas Senāta Kriminālās kasācijas departamentā. 1936.–1940. gadā Latvijas Senāta virsprokurors.

Latvijas Tiesnešu biedrības valdes loceklis, 1931. gadā biedrības priekšsēdētājs, vēlāk – biedrības padomes loceklis. 1940.gadā pensionējies.

1941. gada 14. jūnijā arestēts un deportēts. Miris 1942. gada 10. maijā ieslodzījumā Kirovas apgabala Vjatlagā.

Fricim Zilberam bija divi dēli: Boriss, kas dzimis 1911. gadā, un Arturs, kas dzimis 1917. gadā. Viņš bija precējies ar Matildi Zilbers (dzimusi Ozoliņa).

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru 1931. gadā un 2. šķiru 1937. gadā. 

Avots: Aizvestie, Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads, Otrais papildinātais izdevums

           Tieslietu ministrijas vēstnesis, 1940

*************************************************

Dzimis 1875. g. 22. dec. Meņģeles pag. lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Fricis, māte Made, dz. Rozenkopfe. Latvietis, luterticīgs.

Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju, studējis tieslietas MU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1901. g.).

1901.–02. g. bijis zvērināta advokāta Ozoliņa palīgs Rīgā.

No 1902. g. jūn. kandidāts uz Finanšu ministrijas muitas ierēdņa amatu Vladivostokā. 

No 1902. g. jūl. Vladivostokas apgabaltiesas jaunākais tiesamatu kandidāts. Krievijas–Japānas kara laikā 1904.–05. g. strādājis armijas kara tiesā Vladivostokā.

No 1915. g. marta tiesamatu kandidāts Tomskas apgabaltiesā.

1906. g. jūl.–1908. g. nov. bijis izmeklēšanas tiesnesis, miertiesnesis Tomskas gub. Kainskas apr. iecirknī.

1909. g. nov.–1912. g. janv. svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesis Bijskas apr., 1912. g. janv.–1917. g. sept. miertiesnesis Omskas pilsētā, 1917. g. sept.–1919. g. nov. Omskas apgabaltiesas loceklis; strādājis civilnodaļā.

Atgriezies Latvijā, no 1921. g. 21. janv. Jelgavas apgabaltiesas prokurora v. i., no 1922. g. 11. apr. Rīgas apgabaltiesas prokurors.

1922. g. 28. sept.–1925. g. 6. aug. Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs.

1925. g. 6. aug. iecelts par Latvijas Senāta senatoru Kriminālā kasācijas departamentā.

1936. g. 11. jūn. (sākot ar 1. jūl.) iecelts par Latvijas Senāta virsprokuroru.

1940. g. 23. apr. (sākot ar 1. jūn.) atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

1940. g. 11. jūn. ar Ministru kabineta lēmumu ieskaitīts goda tiesnešos.

Latvijas Tiesnešu biedrības valdes loceklis, 1931. g. biedrības priekšsēdētājs (vēlāk biedrības padomes loceklis).

Padomju okupācijas laikā 1941. g. 14. jūn. apcietināts Laucesas pag. Sidrabenēs.

Izvests uz Vjatkas soda nometnēm.

Miris 1942. g. 10. maijā pirms sprieduma pasludināšanas.

Apbalvojumi: Latvijas TZo II, III šķ.

Precējies ar Matildi Ozoliņu (dz. 1885. g.), dēli Bernhards (Boriss; dz. 1911. g. 27. aug.), Arturs (dz. 1917. g. 2. janv.).

Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistrs.

 A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1180. l.; LNA LVA, 1987. f., 1. apr., 14493. l.; LVD; EVP; LPMV; SLS; Fraternitas Lettica gadu gaitā. Vēsturisks atskats. Albums. Rīga, 2007., 86. lpp.

No F. Zilbera 1940. g. 28. apr. raksta tieslietu ministram H. Apsītim: “Mani gadi un bojātā veselība kavē pildīt man uzticētā atbildīgā dienesta pienākumus tā, kā tas būtu vajadzīgs, kādēļ lūdzu atbrīvot mani no dienesta, skaitot no šā gada 1. jūnija.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1180. l., 20. lp.)