Oto Skulme, arī Otto Skulme (1889. gada 8. augusts — 1967. gada 22. marts) bija latviešu gleznotājs un grafiķis.

Bijis Rīgas mākslinieku grupas biedrs un viens no tās priekšsēdētājiem, Latvijas mākslas akadēmijas mācībspēks un rektors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Oto Skulme bija viens no Skulmju dinastijas māksliniekiem- gleznotāja Uga Skulmes brālis, tēlnieces Martas Skulmes vīrs un gleznotājas Džemmas Skulmes tēvs.

Oto Skulme dzimis Jēkabpilī 1889. gada 8. augustā kaļķu deģa Jēkaba Skulmes un Jūlijas (dzimušas Ružes) Skulmes ģimenē.

Mācījies Jēkabpils pilsētas skolā, glezniecību apguvis 

• Jāņa Rozentāla studijā Rīgā (1906-1907),
• neilgu laiku K.Juona studijā Maskavā, 
• Stroganova mākslas skolas S.Žukovska studijā Maskavā (1907-1908), 
• Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (1909-1914), absolvējot dekoratīvās un teātra glezniecības klasi.

Bijis "Ekspresionistu grupas", Rīgas mākslinieku grupas biedrs (1920-1938) un tās priekšsēdētājs (1923-1928).

Piedalījies Latvijas un PSRS tautu tuvināšanas biedrības dibināšanā, bet pēc Jāņa Raiņa nāves pārņēmis tās vadību.

Bijis Latvijas Rakstu un mākslas kameras loceklis (1938-1940), kā arī Latvijas Tēlotājas mākslas biedrības priekšsēdētāja biedrs.

No 1919. gada pildījis scenogrāfa pienākumus Latvijas Nacionālajā teātrī, Latvijas Nacionālajā operā un perifērijas teātros, no 1926. līdz 1947. gadam bijis Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs.

Veicis pedagoga darbu Latvijas Mākslas akadēmijā, būdams monumentālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs (1944-1956) un akadēmijas rektors (1940-1941; 1944-1961), bet no 1947. gada ieguvis profesora grādu.

No 1944. gadā Oto Skulme kļuvis Mākslinieku savienības biedrs, ieņemot vadošus amatus, bet no 1954. gada bijis PSRS Mākslas akadēmijas korespondētājloceklis. 

1959. gadā kļuvis par LPSR Tautas mākslinieku. Miris Rīgā, 1967.gada 22. martā.

1920. gadu sākuma darbos jaušami modernisma eksperimenti, kubisma klātbūtne, vēlakos darbos ir raksturīga reālistiska izteiksme, ar vērojamu gleznieciskas ekspresijas kāpumu 1930. gados.

Vēlākā laika darbu formas kļuvušas arvien tuvākas realitātei ar siltu, vienojošu koptoni, izmanojot pārsvarā zemes krāsas. Gleznotājam iecienītākais bijis vēstures un sadzīves žanrs, gleznojis arī figurālas kompozīcijas, klusās dabas, portretus, ka arī strādājis linogriezuma tehnikā, kā arī grāmatu grafikā. Strādājis galvenokārt eļļas tehnikā.

Izstādes

Pirmo reizi izstādē piedalījies 1919. gadā.

Personālizstāde noritējusi Rīgā 1964. gadā.

Piemiņas izstādes bijušas:

• Rīgā (1970., 1979., 1984., 1989., 1998., 1999.), 
• Jēkabpilī ( 1971., 1980.), 
• Koknesē (1972.), 
• Mālpilī kopā ar Martas Skulmes darbiem ( 1982.),

Skulmju dzimtas izstādē 

• Rietumberlīnē (1981.), 
• Pitsburgā, ASV (1986.), 
• Romā un 
• Bergamo, Itālijā (1987.).

Mākslinieka piemiņai 

• Jēkabpilī, Brīvības ielā 26 atrodas Skulmju māja, kurā dzimis Oto Skulme.
• Mālpilī izveidota Martas un Oto Skulmju memoriālā piemiņas vieta.