Ērgļu skolas ilggadējs skolotājs, pārzinis, sabiedrisks darbinieks.

Ērgļu skolas vēsture

• No 1889. gada līdz 1900. gadam skolas pārzinis – Kārlis Augenbergs no Kalna-augļēniem, palīgskolotājs – Jānis Blaus no Vecdzelzskājām.
• No 1906. – 1919. gadam palīgskolotājs – Juris Blaus.
• No 1919. – 1940. gadam skolas pārzinis Juris Blaus

Jau no 1889. gada te notika teātra izrādes, kuru režisors bija pagasta rakstvedis dzejnieks Pēteris Blaus.

Grāmatā “Ceļi un gājēji” ērglēnietis H. Kreicers raksta: “Stalta auguma, izskatīgs, iznesīgs, labs runātājs, saticīgs, taktisks, viņš ir ideāls biedrības priekšnieks. Bez atpūtas, laipns, viņš prot aprunāties arī ar vienkāršiem tēviem un māmuļām, tāpat jauniešiem. Viņš ir arī labs izpratējs praktiskās lietās, kaut vai nama celšanas jautājumos. Vasarās viņš nekautrējās pielikt roku vienkāršam, melnam darbam. Viņa svaru ceļ arī tas, ka viņš iepērk Anduļēnu mājas, tur atrod kaļķakmens slāņus, Viņš uz uzceļ cepli, dedzina kaļķus. (..) Sirsnīgs, krietns ģimenes galva, jauks un darbīgs cilvēks kā privātā, tā sabiedriskā dzīvē.”

1915.gada 24.maijā precējies ar Martu Saulīti. Miris 84 gadu vecumā Ērgļos - smadzeņu asinsvadu tromboze un skleroze.

***

Cēsu apriņķis, Ērgļu pagasts, Anduļēni.
Izsūtīts 26.03.49
Tomskas apgabals Koževņikovas rajons.
Atbrīvots 10.09.54.
Lieta Nr. 18652.

1993.gada 18.decembra laikrakstā "Cīņa" publicēts memoriālā muzeja “Braki” ilggadējās vadītājas Annas Kuzinas raksts "18.decembrī - Jurim Blauam 110. dzimšanas diena":

"Juris Blaus (1883.-1968) - skolotājs, sabiedrisks darbinieks Ērgļos. Dzimis Jumurdas pagasta Grīvu mājās. 3 ziemas mācījies Jumurdas pamatskolā, sauktā vecskola, 2 gadus - draudzes skolā. Pēc divklasīgās Vietalvas Ministrijas skolas pabeigšanas aizbrauc uz Rīgu, kur strādā centrālajā pasta kantorī un patstāvīgi gatavojas tautskolotāja eksāmeniem. Iztur pārbaudi un saņem tautskolotāja diplomu. 1905.gadā Lejasciemā uzsāk skolotāja gaitas. Kad 1906.gadā Ērgļu pagastskolā pēc Kārļa Skalbes aiziešanas atbrīvojas otrā skolotāja vieta (pirmais skolotājs - Arvīds Blaumanis, rakstnieka R.Blaumaņa brālis), J.Blaus pāriet uz Ērgļiem un nostrādā šeit 33 gadus. Atmiņās par skolu J.Blaus raksta: "Arvien vēl turpinājās pārkrievošanas laikmets, tādēļ skolēniem savā starpā bija jārunā krieviski. Stundas pasniedza latviešu valodā, bet Ministrijas skolā, kur prasības vispāri bija lielākas, visas stundas noritēja krievu valodā. Tā nu tai reizē bija, ka latviešu valodas stundās bija jārunā krieviski un tikai piemērus drīkstēja latviski pateikt. Visi pamatskolas inspektori bija krievi." Līdzās savam skolotāja darbam Juris Blaus daudz darīja sabiedrības labā. 50.gadu beigās Ērgļu rajona laikrakstā "Ērgļu kolhoznieks" ir publicētas Jura Blaua atmiņas par Rūdolfu Blaumani: "Iedzīvotāju Ērgļos tolaik bija daudz mazāk nekā tagad, bet sabiedriskā dzīve bija ļoti rosīga. Varbūt arī tāpēc, ka tās organizētājs bija R.Blaumanis." Rakstnieka simtgades sakarā Latvijas Valsts izdevniecība laida klajā Rūdolfa Blaumaņa laikabiedru atmiņu krājumu K.Egles un A.Birkerta sakārtojumā. Tur lasāmas arī Jura Blaua atmiņas - "Rūdolfa Blaumaņa tuvumā" (232.-243.lpp.).

Pēc 1908.gada, kad R.Blaumanis aizgāja mūžībā, par Ērgļu iedibināto tradīciju turpinātāju kļuva viņa domubiedri un draugi. Viena no viņiem, kā spilgtākais, bija skolotājs Juris Blaus.

1908.g 29.februārī Rīgā nodibinājās Latviešu Izglītības biedrība, kur par padomes locekļiem tika ievēlēti divi slaveni ērglēnieši - Rūdolfs Blaumanis un Pāvuls Jurjāns, bet jau 4. sapulcē 1908.gada 21.septembrī godina R.Blaumaņa pimiņu: Izglītības biedrība lika sev par mērķi  - "mācīt un audzināt jaunību, izplatīt tautā derīgas zināšanas un prašanas". Uz biedru kartēm bija drukāti tautas atmodas darbinieka Krišjāņa Valdemāra (1825.-1891.) vārdi: "Jūs, kam Dievs līdzējis pie gaismas tikt un gudrības saules spīdumu baudīt, sniedziet jel saviem brāļiem tumsībā roku un velciet tos gaismā."

1909.gadā tiek nodibināta Izglītības biedrība Ērgļos. Par šīs biedrības priekšsēdētāju ievēl skolotāju Juri Blauu, kas šo darbu veic līdz 1940.gadam. Lūk, izraksts no Latviešu Izglītības biedrības Gada grāmatas darbības pārskata par 1912.gadu: "Četru gadu laikā Ērgļu Izglītības biedrība paguvusi uzcelt plašu biedrības māju, iegādājusi skatuves līdzekļus, inventāru, sakrājusi grāmatas biedrības bibliotēkai. Uzbūvējusi pie biedrības mājas plašu stadulu. Pēc sociālā stāvokļa un nodarbošanās biedrībā darbojas: mācītāji - 2, skolotāji - 11, rakstvežu - 5, tirgotāji - 7, samnieki un saimnieces - 44, saimniekdēli un saimniekmeitas - 24, gājēji - 35, amatnieki - 16, brīvas profesijas - 63."

Nākamā Jura Blaua sabiedriskā darbība saitsās ar Ērgļu krājaizdevu sabiedrības dibināšanu 1909.gadā. Tautā šo sabiedrību sauca par "naudas krāšanas un aizdošanas lādi" Tā palīdzēja ērglēniešiem, lielāko tiesu rentes ļaudīm bez iekrātiem līdzekļiem, izpirkt no Ērgļu barona savā dzimtīpašumā mājas. Ērgļu muižas īpašnieks Rūdolfs fon Tranzē bija ar mieru māju pirkšanas iemaksas saņemt piecu gadu laikā caur kādu kredītiestādi. Pats J.Blaus iepirka Anduļēnu mājas un saimniekoja tur līdz 1949.gadam. J.Blaus bija šīs biedrības valdes loceklis, no 1922.gada - grāmatvedis, no 1933. līdz 1940.g. - valdes priekšsēdētājs. Ērgļu krājaizdevu sabiedrības darbība sevišķi rosīga bija līdz 1928.gadam, kad izbūvējās jaunsaimniecības, atjaunojās vecsaimniecības, kultivēja zemi, bija labi apmaksāti lauksaimniecības ražojumi, un visur bija pieejams kredīts. Sabiedrībai Ērgļu centrā piederēja 0,94 ha liels zemes apbūves gabals ar nosaukumu "Naudaskalns".

Jura Blaua vārds minams arī Ērgļu elektrostacijas akciju sabiedrības dibināšanas un elektrisko dzirnavu būves sakarā 1922.gadā. Lai varētu uzbūvēt dzirnavas Ērgļu centrā, 6 saimnieki, to skaitā Juris Blaus, ieķīlāja savas mājas. Sākumā dzirnavas devu mazu peļņu, bet ērglēnieši varējuši malt un bīdelēt, un sākt domāt par elektrības apgaismojumu, kas 30.gadu sākumā arī īstenojies.

Pēc 2. pasaules kara Juri Blauu piemeklēja 1949.gada 24.marts. 1954.gadā atgriezās Ērgļos. "Anduļēni" viņam vairs nepiederēja.

Braku muzejā ir kāda fotogrāfija, uz kuras redzams Juris Blaus kopā ar palīgiem, veidojot 45 pakāpienus uz R.Blaumaņa atdusas vietu Ērgļu kapsētā. Kopš 1968.gada pa tiem pašiem pakāpieniem pie Jura Blaua aiziet arī pa kādam viņa bijušajam skolniekam...

Par Juri Blauu kā skolotāju centāmies kaut ko vairāk uzzināt viņa piemiņas pēcpusdienā Ērgļu vidusskolā 17.decembrī pulksten 14.00.

P.S. Ir jauka sakritība, ka 20.decembrī ir dzimšanas diena Jura Blaua meitai Andai Ābramsonei. Arī skolotājai. Viņas bijušie Ērgļu kolēģi, draugi un skolnieki sveic Ābramsones kundzi jubilejā, vēlot daudz baltu dieniņu!"