Karikatūrists un gleznotājs Juris Nesenbergs dzimis 1930. gadā Platones "Meža zvirbuļos".

Mācījies Saulaines tehnikumā, LLA ieguvis agronoma specialitāti, bet stājglezniecību un grafiku mācījies Tautas mākslas neklātienes universitātē Maskavā.

1960. gadā smagi cieta satiksmes negadījumā, laužot mugurkaulu, tas uz turpmāko dzīvi viņu piesaistīja ratiņkrēslam. Šajā laikā viņu pamet sieva.

Ar asi trītu karikatūrista zīmuli līdz pat pēdējiem mūža gadiem J. Nesenbergs pauda savu skatījumu uz politikas un citām dzīves aktualitātēm, tvēra pārpratumu pilnus un citādi uzjautrinošus stāstiņus, bildēm pats pierakstot arī asprātīgas rīmes.

• Daudz gleznojis ainavas, klusās dabas, portretus.
• Organizējis izstādes gan Latvijā, gan ārzemēs - Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Japānā, Ungārijā, Lietuvā.

Juris Nesenbergs bija viens no invalīdu sporta kustības aizsācējiem Latvijā.

Izmantotie avoti - "Zemgales Ziņas".

Juris Nesenbergs mūžībā.

  (1930. 30.05.-2005.19.03.) 

  Dzimis 1930.g. 30. maijā Platones pag. Mežazvirbuļos.

Mācījies Jaunplatones un Vilces skolā, Saulaines lauksaimniecības technikumā.

Apdāvinātais jauneklis bija draugos ar sportu, uzsāka zīmēšanas studijas, izlaidumā spēlēja Dārziņa un Štrausa mūziku.

Dienesta gaitas J.Nesenbergs pavadīja Sevastopolē uz zemūdenēm, pēc tam uzsāka neklātienes studijas LLA Agronomijas fakultātē, ko beidza ar teicamām sekmēm.1960. gadā.

Drīz pēc augstskolas beigšanas J. Nesenbergs smagi cieta avārijā. Piesaistīts mājai, Juris ar  milzīgu gribasspēku, spītējot liktenim, iestājās Maskavas Mākslas akadēmijā, ko ar izcilību beidza 1979.

Zīmēja karikatūras, gleznoja ainavas, portretus. J. Nesenberga darbi publicēti daudzos preses izdevumos Rīgā un lauku rajonos, bieži viņa zīmējumi bija ievietoti laikrakstā Brīvā Latvija, sarīkotas personālizstādes.

Par jūrnieku portretiem Juris Nesenbergs saņēma apbalvojumu Starptautiskā portretistu izstādē Tokijā 1987. gadā.

    ... Tādi ir fakti par Juri, kuri, kā dažkārt fakti, tikai sausi liecina par devumu, ko aizgājējs atstājis kā biogrāfisku liecību. Kā lai pasaka to, ko jutām, personiski jutām, satiekot šo vīru!

Ratiņkrēslā sēdošais Juris bija brīvs no tādām graujošām jūtām kā aizvainojums, naids (pasarg Dievs!), pārestības nodarījums.Likteņa skarbi sists, Juris moži interesējās par visu, kas  notiek dzīvē, arī tajā, kas sasniedzama ārpus ratiņkrēsla.

Viņam sāpēja Latvijas liktenis - un tas ne maz nav teikts patētiski - Juris ar mīļu, bet asu attieksmi bildēs un vārsmās vērsa uzmanību uz to, kas sāp mums visiem. Un prata uz to paskatīties ar šķelmīgu smaidu,  bez ļaunuma.

Atmiņai draugiem, arī nejauši satiktiem cilvēkiem, palikuši Jura akvareļi. Silti saulainos toņos gleznotas dabas ainavas.  Pavisam citādas nekā ar tušas triepieniem zīmētās karikatūras par to pasauli, kas izraisa sāju smaidu. 

  Ardievu, Juri!

Paldies, ka piedevi mums neuzmanību, steigu, neieklausīšanos! 

  Brīvās Latvijas redakcija.

  2005.05.28. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija"