Latvijas TV pirmais diktoru kvartets - Valdis Čukurs, Laimdota Rone, Uldis Deisons, Gerda Sinkeviča (Riekstiņa)

1958. gada 19. martā pulksten 21.28 Latvijas Televīzijas ēterā tika pārraidīts pirmais desmit minūšu garais vakara ziņu raidījums. Skatītājus uzrunāja diktors Valdis Čukurs. Latvijas Televīzijā viņš nostrādāja 30 gadu. Un viņš nebija tikai diktors, viņš bija arī lielisks gleznotājs, skanīgas balss īpašnieks un ļoti, ļoti sirsnīgs cilvēks.

Valdis Čukurs - ilggadīgs kora "Ave sol" dalībnieks

***

Vaives pagasta "Zariņu" māju saimnieks Valdis Čukurs ir tas, pie kura vasarās pulcējas Latvijas televīzijas diktori.

"Mēs esam kā dinozauri, izmirstošas profesijas pārstāvji, " par televīzijas diktoru darba iespējām šodien pasmaida meistari galvenā meistara - Valda Čukura 80 gadu jubilejā.

Kādreiz tautas tik ļoti mīlētas profesijas pārstāvji 90. gados televīzijā kļuva lieki. Tāds laiks.

"Kas zina, varbūt šai profesijai Latvijā vēl lemts atdzimt, jo Eiropā dažas sabiedriskās televīzijas nav atteikušās no diktoriem," spriež bijušie diktori, režisori, arī viena no sava laika spožākajām ētera personībām - Anta Rugāte. Šī bijušo kolēģu saruna raisījās Cēsīs, Valda Čukura gleznu izstādes un autobiogrāfiskās grāmatas atklāšanā.

To, cik populāra 80. gadu beigās bija televīzijas diktora profesija, liecina konkurss.

Uz katru vietu pieteikušies 32 cilvēki. "Trīs dienas pie televīzijas studijas Āgenskalnā stāvēja rinda," atceras kursu vadītāja Anta Rugāte, televīzijas diktora zinībās Valda Čukura skolniece. "Valdis turpina mūs vienot arī tagad. Ierodamies pie viņa Vaives pagastā un "Zariņu" apkārtnē iestādām arī pa kokam. Pirmajam kociņam izdomājām amizantu vārdu - ratelis, savienojumu no radio un televīzijas," par tradīcijām "Zariņos" stāsta A. Rugāte.

Ko par to domā gaviļnieks, viens no pirmajiem televīzijas diktoriem, pauž viņa atmiņu grāmata "Laime ir dzīvot", kura nākusi klajā jubilejas laikā. Valdis Čukurs ir pieredzes bagātākais diktors.

Vidējā un jaunā paaudze par to gandrīz nekā vairs nezina, tāpēc grāmata uzskatāma par vēstures liecību. Tā papildināta ar fotogrāfijām no televīzijas muzeja. Izdevniecības "Zinātne" direktore Ieva Jansone, vēlot grāmatai laimīgu ceļu, lasītājiem solīja, ka tā raisīs atmiņas un asociācijas par dienām, kurās daudz prieka un gaišuma.

Tās ir dienas Valda Čukura radošajā mūžā, ne tikai darbā Latvijas televīzijā un Cēsu radio, bet arī ar panākumiem kordziedāšanā Imanta Kokara vadītajā kamerkorī "Ave Sol" un dienām, kas veltītas glezniecībai.

"Visu mūžu glezniecībai piederējusi mana sirds," raksta V. Čukurs. "Vēlēšanās "pindzelēt" manī bija snaudusi arvien, tā reizēm pamodās, un tad žigli vajadzēja šo kaislību apmierināt.

Nopietni pieķēros otai, sākot ar 1976. gadu, kad iepazinos ar gleznotāju Aleksandru Zviedri. Viņš bija īsts tautas mākslinieks, ko apliecināja cenšanās ikvienu sarunu biedru ieinteresēt par mākslu un ievadīt mākslas izpratnē."

Vasarās Valdis zīmējis jūru Lapmežciemā vai piedalījies A.Zviedra vadītajos plenēros Latvijā. Tagad daudzās gleznās iemūžināta Cēsu apkārtne.

V.Čukura gleznas bijušas izstādēs ne tikai Latvijā, arī Vācijā, Cēsu sadraudzības pilsētas Ahimas rātsnamā personālizstāde. Gleznas eksponētas citur Vācijā, Zviedrijā un Amerikā.

Valdis Čukurs ir otrais Cēsu novada mākslinieks, kuram iekārtota personālizstāde. Visu Cēsu pilsētas jubilejas gadu Izstāžu namā valdīs novada mākslinieku radītā māksla.

Pēc Mairitas Kaņepes publikācijas

Bija precējies ar Elizabeti dz.Pavara,  dēls - Aivars, vedekla - Ilze.