Dzimis Saukā.

Mazsesavas muižas rentnieks 50(!) gadus.

Pēteris Alunāns — vecākiem jelgavniekiem labi pazīstamais biedrību darbinieks un tautas gara mantu krājējs; uzskatāms par "latviešu teātra tēvu", lai gan biežāk par tādu dēvē viņa dēlu

***

Viņš darbojas daudzos kultūrālos pasākumos, veicina folkloras materiālu vākšanu un izdošanu, pazīstams arī rakstu druvā. Viņu ietekmē, piemēram, ciemodamies Mazsesavā, latviešu interesēm tuvinājušies daudzi citi jaunāki darbinieki, starp tiem Aleksandrs Vēbers. No Pētera Alunāna dēliem savukārt par latviešu teātra tēvu uzstrādājās Ādolfs Alunāns, mūzikas laukā darbojās Nikolajs Alunāns. Viņa meita Luize apprecējās ar E. Skujenieku (Vensku Edvartu) un bija Marģera Skujenieka un Birutas Skujenieces māte. Arī vairāki citi no Alunānu un Skujenieku cilts redzami kā ārsti, valodnieki, mākslas darbinieki.

***

Jelgavas latviešu biedrības dibināšanas rosinātājs bija Pēteris Alunāns, kurš savās atmiņās rakstīja:

***

«Atnāca 24.marts 1872.gadā, jauka pavasara dieniņa: saulītei spīdot, pulcējās visi no visām malām Širkenhēfera zālē. Viņiem pievienojās arī labs pulciņš jelgavnieku, ziņkārība sadzīts, kas tad īsti notiks. Bet, redzot, dzirdot, ar kādu dedzību uzņēma laucinieki priekšlikumu dibināt Jelgavā Latviešu biedrību, iekarsējās arī daudzi no jelgavniekiem un, iemaksādami 3 rubļus, ierakstījās par viņas dibinātājiem. Dibinātāju skaits bija pavisam 103, kas ievēlēja pagaidu priekšniecību ar uzdevumu sastādīt statūtus un gādāt, ka viņus apstiprinātu.»

Komiteja turpināja darbu un atrada darbības lauku, kuru atzina arī valdība. 1868.gadā bija pagājuši 50 gadi no zemnieku brīvlaišanas pasludināšanas Kurzemē. Jelgavas latvieši nolēma atzīmēt šo svarīgo notikumu ar plašāku sarīkojumu.

Svētku dienu noteica 30.augustā – cara Aleksandra vārda dienā. Ar laiku svētkus sāka svinēt katru gadu. Parasti svētkus iesāka ar svinīgu dievkalpojumu Svētās Annas baznīcā. Vakarā notika latviešu teātra izrāde, uzstājās latviešu kori, kas cēla jelgavniekiem nacionālo pašapziņu.

***

 Pētera Alunana bērni

• 1. Pēteris Jūlijs Ādolfs, 1848.—1912., ,,Latviešu teātra tēvs".
• 2. Johans Teodors Roberts, 1850.—1897., Sesavas pag. rakstvedis.
• 5. Marija Emilija Angelika, 1855.—1888., precējusies ar liķieru fabrikantu Bertelsu (Rīgā).
• 4. Ženija Luīze Otīlija, 1857.—1934., precējusies ar Ed. Skujenieku (Vensku Edvartu) — Marģera Skujenieka māte.
• 5. Andrejs Frīdrichs Nikolajs, 1859.—1919., komponists.
• 6. Johanna Otīlija Hedviga, dz. 1862., prec. ar valodnieku J. Draviņu-Dravnieku.