Savas dzīves gaitas sāka Kurzemē, 1920. gada 24. oktobrī, kristīts tika Popē. Dzimis iekšlietu sistēmas darbinieka Jūlija Aleksandra Taubenberga (1892-1958) un mājskolotājas Ženijas Vanagas (1895-1969) ģimenē. kā trešais jaunākais dēls Bērnība un pamatskolas laiks pavadīts Kurzemē (Puze, Kuldīga, Ventspils, Dundaga) kopā ar māsu Margitu Marx (1919-2010) un brāli Juri (Georgu, Žoržu) Taubenbergu (1917-1991). Skolas gaitas viņš sāka Kuldīgas 3. pamatskolā. 

Vēlāk Taubenbergu ģimene bija pārcēlusies uz Jelgavu, dzīvoja Kr. Barona ielā 30–9, jo tēvs sāka strādāt Jelgavas Kriminālpolicijā. Tā visiem trijiem bērniem skolas gaitas turpinājās Jelgavā. Fedors pabeidza pamatskolu un turpināja izglītību Jelgavas Valsts ģimnāzijas reālklasē. 1938. gada 28. janvārī Jelgavas valsts ģimnāzijā, sakarā ar Draudzīgā aicinājuma trīs gadu jubileju, notika svinīgais akts, kurā vairākiem skolēniem pasniedza apbalvojumus. Trīs skolēniem, tanī skaitā Fedoram Taubenbergam, pasniedza  sabiedrisko lietu ministrijas balvu par dzimtenes apceļošanu 1937. gadā. 

1939. gada vasarā Fedors pabeidza Jelgavas Valsts ģimnāzijas Reālklasi un 15. jūnijā saņēma gatavības apliecību, kurā no 24 mācību priekšmetiem tikai divos novērtējums ir labi, visos pārējos ir teicami. 

1939. gada 6. oktobrī (matrikula Nr. 128) F. Taubenbergs tika uzņemts Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē, un reizē arī Studentu biedrības “Šalkone” kandidātos. Par aktīvu “Šalkones” biedru viņš tika uzņemts 1940. gada pavasarī. Līdzekļus studijām bija sagādājis pats, strādādams Jelgavas apkures kantora malkas laukumā un kā praktikants mežierīcības darbos. Nodibinoties padomju iekārtai, 1940. gada rudenī bija strādājis kā mērnieks pie zemes reformas darbiem. Sekmes visos studiju priekšmetos novērtētas ar teicami un ļoti labi.

Diemžēl 1943. gada 5. aprīlī F. Taubenbergu kā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātes 3. kursa studentu mobilizēja Latviešu leģionā un iedalīja topošā leģiona 15. divīzijas pārvaldes (intendantūras) mācību rotā Bolderājā. 1943. gada novembrī viņu aizkomandēja uz armijas apģērbu lielnoliktavu Lincā, Austrijā (Bekleidungslagen der Waffen SS Linz—Ebelsberg). Tur viņš kā lielnoliktavas pārzinis nodienēja līdz 1945. gada februārim, kad viņu aizkomandēja atpakaļ uz Latviešu leģiona 15. divīziju, kas tobrīd cīnījās Pomerānijā. Savukārt, Latviešu leģiona štābs viņu aizkomandēja uz 19. divīziju, kas cīnījās Kurzemē. 1945. gada 3. aprīlī ar kuģi no Svinemindes reida viņš devās uz Kurzemi, kuru sasniedza 4. aprīļa rītā. Kurzemē 19. divīzijas sastāvā viņš bija līdz kapitulācijai 1945. gada 9. maijā.

Pēc kara F. Taubenbergs no 19. divīzijas Kurzemē tika nosūtīts uz Valsts pārbaudes jeb filtrācijas nometni Maskavā, Serebrjannij bor, kur atradās no 1945. gada 29. jūnija līdz 1946. gada 27. decembrim un veica celtniecības darbus. 1947. gada 20. februārī viņš ieradās Latvijā un pēc reģistrēšanās saņēma jaunu pasi. Viņš cerēja drīz satikt savu ģimeni, diemžēl liktens bija lēmis citādi — viņš vienīgais no savas ģimenes atgriezās un atlikušo mūžu nodzīvoja Latvijā, vecākus viņam vairs nekad nebija lemts satikt.

Taubenbergu ģimenes pirmskara dzīves vieta Jelgavā kara laikā bija iznīcināta. 1947. gadā F. Taubenbergs ieradās Smiltenē un 17. februārī sāka strādāt Smiltenes mežrūpniecības saimniecībā (MRS) par III kategorijas mežu meistaru, pēc tam par mežrūpniecības tehniskā vadītāja pagaidu vietas izpildītāju, I kategorijas meža meistaru, bet vēlāk – par inženieri, vecāko inženieri un galveno inženieri.

1948. gada vasarā Fedors satika Smiltenes jauno skolotāju Ainu Rožkalni (1925-2003) un 1949. gada 6. augustā abi apprecējās. 1950. gada 12. februārī piedzima meita Anda.

1952. gada 16. jūnijā F. Taubenbergs pārgāja darbā uz Smiltenes 7. ceļu rajonu (7. CER) un sāka pildīt ceļu meistara un štatu mašīnista–normētāja pienākumus. 32 gadus līdz aiziešanai pensijā 1984. gada 13. jūlijā viņš strādāja 7. CER (vēlāk - 7. CRBP) dažādos amatos — apzaļumošanas meistars, vecākais inženieris, galvenais inženieris, ražošanas–plānu daļas priekšnieks.

Precīzi piecus gadus pēc pirmās meitas piedzimšanas - 1955. gada 12. februāri - piedzima otra meita Baiba.

1956. gadā F. Taubenbergs atkārtoti uzsāka studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, šoreiz neklātienē. Sekmes bija izcilas, un 1965. gada februārī viņš ieguva diplomu.

Paralēli darbam ceļinieku nozarē ilgus gadus viņš bija aktīvs Smiltenes vīru kora “Dziedonis” dalībnieks, piedalīdamies visos astoņos tā laika Latvijas Dziesmu svētkos, kā arī piedalījās Smiltenes vīru vokālajā kvartetā, kurš guva labus panākumus pat Vissavienības skatē Maskavā. 

F. Taubenbergam bija ļoti plašas intereses - astronomija, ģeogrāfija, botānika, ģeoloģija, entomoloģija, fotogrāfija, mūzika, sports u.c.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijas Republikas Valkas rajona padomes sēdes 1996. gada 20. decembrī protokola Nr. 35 3. paragrāfa izraksts liecina, ka F. Taubenbergam piešķirts politiski represētās personas statuss.