Dzimis Daugavpils apriņķa Asūnes pagastā 1922. g. 7. jūnijā. Tēvs Rūdolfs, pamatskolas skolotājs, māte Eugēnija, dzim. Dzelba. Beidz Rēzeknes skolotāju institūtu. Ģimenē vēl dēli Valentīns un Artūrs. Latvijas valsts konservatorijā mācās (1941-1944. g.) klavieru spēli pie Arvīda Žilinska un Nikolaja Dauges, kompozūciju — Ādolfa Ābeles un Jāzepa Vītola. Anatoliju iesauc Latviešu leģionā, kur „paglābjas" no šautenes, spēlējot flautu Pētera Bandera vadītajā karavīru orķestrī. Pēc kapitulācijas nonāk Vācijā un 1945./46. g. sezonā ir mūzikālais vadītājs Lībekas Latviešu teātrī. Aranžē mūziku R. Blaumaņa Skroderdienām Silmačos, M. Zīverta Minhauzena precībām u. c. lugām. 1946. g. pārceļas uz Blombergu un līdz 1949. g. mācās Detmoldas mūzikas akadēmijā (Nordwestdeutsche Musikakademie in Detmold) pie Konrāda Hanzena (Hansen) un darbojas Blombergas Baltiešu mūziķu centrā par pavadītāju, dodas koncertu ceļojumos ar Hertu Lūsi, Ludmillu Sepi, Ingu Nārunu, Jāni Franku, Edgaru Petrevicu u. c. latviešu un lietuviešu mūziķiem. 1950. g. ar dzīvesbiedri soprānu Ženiju izceļo uz ASV un nonāk Nortborovā, Masačusetas pavalstī. Galvotājs (sponsor) labvēlīgs Bērzkalna mūzikālajām rosmēm: palīdz noorganizēt koncertus un privātu mūzikas studiju. Pēc neilga laika pārceļas uz Manhatenu Ņujorkā un 1952. g. nodibina privātstudiju. Spēlē ērģeles un vada kori Ņujorkas pilsētas Pirmajā baptistu dievnamā (First Baptist Church in New York City) no 1957. līdz 1966. gadam. Līdztekus šim darbam mācās Kolumbijas universitātes skolotāju koledžā klavieru un ērģeļu spēli un 1961. g. iegūst maģistra grādu. Pēc gada turpina studijas doktora grādam. Trimdas sākuma gados Ņujorkā latviešu koncerti labi apmeklēti, pianistiem Bērzkalnam un Hugo Strausam darba netrūkst. Strausam pārceļoties uz Kaliforniju, Anatolijam darbs divkāršojas. Ir dalībnieks gandrīz visiem turienes latviešu koncertētājiem un koncertu ceļojumos ASV un Kanādā ar Jāni Kļaviņu, Ingu Nārunu, Normu Auziņu u. c. Mūzicē Kārnēgijā (Carnegie Hall), Taunhallē (Town Hall), Alises Talli (Alice Tully Hall) un Džordana (Jordan Hall) zālē Bostonā. 1958. gadā Ņujorkā II visp. dziesmusvētkos atskaņo T. Ķēniņa Klavieru kvartetu. 60-to gadu sākumā izveido solistu ansambli: sopr. Ž. Bērzkalne, ten. A. Vēciņš, barit. V. Ģedulis, klav. A. Bērzkalns. Pēc sekmīga koncerta Trentonā, Ņudžersijas pavalstī, saņem palīgprofesora (Associate) piedāvājumu turienes valsts koledžā (1966.- 1969. g.), bet kopš 1969. g. ir profesors Nuarkā (Newark), tai pašā pavalstī, Essex County koledžā kamēr pensionējas 1991. g. Bijis biedrs korporācijā Tervetia. Par izcilu darbu latviešu mūzikā 1989. g. saņem PBLA Kultūras fonda Atzinības rakstu. A. Bērzkalna rakstura izpausmē staroja sirsnība, labestība, nekritizēja kolēgas. Muzikologs Oļģerts Grāvītis par 108 Jāzepa Vītola solo dziesmu ieskaņojumu raksta (Laika 1995. g. 16. XII nr-ā): Spoža virtuozitāte, brīnumliega un
maiga piekļāviba solistam, spoži un pārliecinoši uztverta klavieru faktūras iztēle (...) Četru audiokasešu nobeigumā, klausoties reliģiozas pārliecības apdvestas dziesmas meistarīgajos ērģeļu pavadījumos, ir pielikts saviļņotājs punkts. Anatolija Bērzkalna mūzikālā mūža skanējums pārtrūkst 1995. g. 11. novembrī Ņudžersijā. Svinīgajā atvadu brīdī  ko vadīja māc. R. Zariņš Gornija bēru namā, Klarkā (Clark), daudz pavadītāju. Pelnu urna apglabāta Brāļu kapos Katskiļos.

Avots: Latvju mūzika, 1995