Marija Briede-Makoveja pēc 1985.gada  aktīvi piedalījas visos procesos, kas norisinājās Latvijā trešās nacionālās atmodas laikā.

1988.gadā kopā ar savu vīru Leonu Briedi nodibināja Latvijā moldāvu–rumāņu nacionālo kultūras biedrību. Kopā ar I. Kozakeviču, R. Ražuku, R. Marjašu u.c. piedalījās Latvijā dzīvojošo minoritāšu nacionālo kultūru biedrību asociācijas izveidē. Piedalījās dažādos kultūras forumos, konferencēs un Tautas frontes kongresos. 

Tulkojusi un publicējusi daudzu latviešu rakstnieku darbus rumāņu valodā gan preses izdevumos, gan arī atsevišķās grāmatās. Piemēram, tādus autorus kā L. Paegle, K. Skalbe, R. Blaumanis, A. Brigadere, J. Poruks, J. Jaunsudrabiņš, J. Grīziņš, J. Ezeriņš, E. Ādamsons, A. Čaks, M. Birze, B. Saulītis, M. Bendrupe, A. Kļavis, V. Lagzdiņš, R. Ezera, A. Sakse, G. Cīrulis, I. Ziedonis, O. Vācietis, V. Belševica, K. Skujenieks, Z.Skujiņš, L.Briedis, J.Baltvilks, A.Aizpuriete, K.Elsbergs u.c. 

No 1974. līdz 1985.g. strādāja par redaktori LNB.

No 1986. līdz 1987.g. Latvijas Rakstnieku savienībā par bibliotekāri.

No 1987. līdz 1991.g. kā profesionāla literāte viņa atrados radošā darbā, strādāja pie vairākām grāmatām, kas bija iekļautas Kišiņevas izdevniecību plānos, un līdztekus tam aktīvi nodarbojos ar latviešu kultūras popularizēšanu kā Moldovā, tā Rumānijā.

Dēls - Adrians un Kornēlijs.