Starptautiskā lībiešu draugu biedrība, Lībiešu kultūras centrs, Līvu savienība un visa lībiešu sabiedrība skumst par nozīmīgā lībiešu sabiedriskā darbinieka Edgara Sīļa (27.12.1949–2.07.2017) pāragro nāvi.

Kad atjaunoja Latvijas valstisko neatkarību, ekonomists Edgars Sīlis bija viens no tiem, kas aktīvi iestājās par lībiešu tiesību atjaunošanu, par to, lai lībiešiem būtu pamattautības statuss un pienācīgi tiktu novērtēta viņu valoda.

Edgars Sīlis bija arī viens no 1991. gada 4. februārī dibinātās valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas „Lībiešu krasts” organizētājiem un un tās direktors vairāk nekā desmit gadus. Šajā laikā kultūrā un zinātnē paveiktais nav pārvērtējams. Darbības sākumgados tika apkopoti un topogrāfiskajās kartēs piesaistīti visi teritorijā sastopamie vietvārdi, apsekoti tautas celtniecības nozīmīgākie objekti un novērtēts to stāvoklis. Mazirbē tika noorganizētas divas lībiešu kultūras un kultūrvēsturiskā novada izpētei veltītas starptautiskas konferences (1992. un 1994. gadā). 1992. gadā atjaunoja mēnešraksta "Līvli" darbību, izdeva lībiešu gadagrāmatas, organizēja un finansēja lībiešu valodas nodarbības Mazirbē, Kolkā un Ventspilī, kā arī finansēja (daudzus gadus arī organizēja) ikgadējās lībiešu bērnu nometnes Mazirbē. Ar LK finanšu atbalstu notikuši arheoloģiskie izrakumi, veikta arheoloģisko objektu apzināšana visā "Lībiešu krasta" teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē, bet etnogrāfi pētījuši piekrastes ciemus. Nedrīkst aizmirst arī to, ka Edgars Sīlis rosīgi iesaistījās darba grupā, kura izstrādāja valsts ilgtermiņa mērķprogrammu “Lībieši Latvijā”.

Edgars Sīlis bija aizrautīgs novadpētnieks un publicists, senu un jaunlaiku notikumu apkopotājs un lībiešu kultūrvēstures liecību krājējs. Kā viņš pats atzina,

“man laime saistās ar kaut kādu izziņas procesu. Jaunas zināšanas, jauni pārdzīvojumi, atziņas – tas man dod laimes sajūtu. Un šinī ziņā tas, kas iegūts šeit, krastā, ir ļoti vērtīgs.”