Miervaldis Lejiņš. Dzīvoja Rīgā, P.Lejiņa ielā 10.

Izvadīšana, piektdien, 2017. gada 10.februārī, plkst. 10.00 Krematorijas Mazā zālē.

dzimis 1937.gada 21.jūlijā,

miris  2017.gada 07.februārī  (79 vecumā)

Dzimis Ventspils raj. Popes pagasta "Lejās" kā jaunākais bērns vecāku Anša un Jūles Lejiņu 3 bērnu ģimenē. Vecāki ļoti priecājās un lepojās par dēliņu Miervaldi, kurš pievienojās vecākai māsai Veltai un vidējai māsai Zentai.

Miervaldis auga apķērīgs, zinātkārs un talantīgs. Jau 5 gadu vecumā tekoši lasīja. Popes psk pabeidza kā apaļš teicamnieks. Pārdzīvoja, ka jādzīvo internātā, jo vecāki nevarēja katru dienu izvadāt uz 10 km attālo skolu. Miervaldi vilināja plašumi un tāpēc viņš izvēlējās profesiju, kas pēc ļautu apceļot pasauli.

Rīgā viņš iestājās Zivju rūpniecības tehnikumā, kļuva par zivju tehnologu un visu savu darba mūžu līdz pat pensijai veltīja kā tālbraucējs jūrnieks uz tādiem kuģiem kā Vilis Lācis, Trudovaja Slava u.c. Apbraukāja daudzus kontinentus, iepazina svešas zemes. 2 gadus nostrādāja Kubā , lai apmācītu vietējos speciālistus zivju tehnologa profesijā. Jūra, okeāni bija viena no viņa mūža lielākajām kaislībām.

Braucot jūrās viņš satika, iepazina, iemīlēja un apprecēja sievu Gaļinu, kura dāvāja viņam dēlu Uldi. Dēla un viņa sievas Olgas ģimenē dzima puisītis Aleksandrs, dāvājot Miervaldim izbaudīt arī vecā tēva laimi.

Dzīve met dažādus līkločus. Miervaldis un Gaļina šķīra savu laulību. Pēc laika Miervaldis satika un apprecēja Natāliju, kura nu jau vairākus gadus pēc smagas slimības atdusas zemes klēpī un padarīja Miervaldi par atraitni.

Dzīves nogalē Miervaldi sāka piemeklēt slimības.Viņš slimoja ar sirds mazspēju un cukura diabētu. Kustības ierobežoja podagras sāpes. Smagi pārdzīvoja strauju redzes pasliktināšanos un neveiskmīgo acu operāciju uz kuras izdošanos tik ļoti cerēja.

Tomēr vecumā un slimībās viņš nebija viens. Ticība, ka blakus grūtos brīžos būs dēls Uldis, pateicība, ka māsa Zenta vienmēr uzmanīs, īpaši aprūpēs un palutinās, paļāvība, ka Samariešu organizācijas cilvēki Ivans un Natālija, aprūpēs ikdienā  un draugs Jānis mūžam būs Draugs, stiprināja viņa garu arī slimību bezcerībā.

Miervaldis nomira mājās, savā dzīvoklī 2017.g. 7. februārī.

Lai izpildītu Miervalža pēdējo gribu – pēc nāves tika kremēts un nelaiķa pīšļi guldīti dzimtas kapos Popes pagastā, kur jau atdusas vecāki Jūle un Ansis, kā arī sieva Natālija.