Roberts Legzdiņš dzimis 1901. g. 24.jūlijā Vidrižu pagasta Igates muižā, būvmeistara dēls.

Pēc studijām Latvijas universitātē strādājis prof. P.Kundziņa arhitektu birojā, Kara ministrijas būvniecības daļā, Valsts mākslas amatniecības skolā, bijis Pieminekļu pārvaldes inspektors. Legzdiņš saņēmis Kr. Barona un valsts prezidenta godalgas. Cēlis tautas namus Vidrižos, Lēdurgā, Skultē u.c, muzejus Nāves salā un "Airltēs".

1944 g. devās trimdā uz Zviedriju, kur bija ļoti aktīvs Latvijas Arhitektu biedrības darbā — bija tās sekretārs un kopā ar prof. P.Kundziņu atjaunoja un vadīja arh. žurnālu "Arhitekts". Publicēja daudz rakstu par etnogrāfisko arhitektūru, par ko saņēma godalgas. 1945. g. studēja etnologiju un strādāja pie prof. Zigurda Eriksona (Erixon) Etnologijas institūtā, vēlāk pie prof. N. Arboma un H. Zimdala arhitektu birojā. Rakstīja par latviešu arhitektūru un tautas mākslu grāmatā "Vidzemes sēta", ALA KF godalgota 1961. g.
Sabiedriskā darbā : darbojies LNF valdē (10 gadus), Penkluba valdē (7 g.), bijis LAK EC kultūras daļas vadītājs, PBLA kultūras daļas loceklis un 4.Eiropas dziesmu svētku rīcības komitejas loceklis. Sarīkojis daudzas ceļojošas izstādes (ar dēlu Andreju arh.) Hanoverā, Stokholmā, Hamburgā, Ķelnē, Londonā — izstādes "Latvija, aizmirsta zeme".

Miris Stokholmā.

Avots: Laiks, 31.03.1990.

Dēls - izcils arhitekts un dizainers Andrejs Legzdiņš (1936-2023)., sieva - Ligita.