Pēc ražena mūža gaitām 1988. gada 18. maijā no spējīgāko latviešu ainavnieku rindām šķīries Eduards Kalniņš.

Viņš dzimis 1904. gada 25. oktobrī Rīgā, bet drīz vien viņa ceļi aizvijas bēgļu gaitās Krievijā, kur viņš iegūst primās zināšanas glezniecībā un mākslā vispār.

Pēc atgriešanās brīvā un neatkarīgajā Latvijā Kalniņš 1922. gadā iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā un studiju noslēguma posmā mācās prof. V. Purvīša ainavu glezniecības meistardarbnīcā, kur drīzi vien ierindojas spējīgāko audzēkņu skaitā. Viņa spējas jo bagātīgi apliecina diplomdarbs „Pēc lietus", par kuru E. Kalniņam 1931. gadā piešķir mākslinieka grādu. Spēcīgā gaismas un ēnu kāpinājumā darinātais darbs bagātīgi apliecina jaunā mākslinieka spējas un sava ceļa meklēšanu.

Gleznas radīšanā viņš bija lietojis Beļģijas ceļojumā gleznotu studiju.

Četrus gadus vēlāk (1935. g.) ar figurālu kompozīciju Daugavas fonā "Plostnieki" Kalniņš uzvar Romas stipendijas konkursā un ar iegūto 3000 latu atbalstu pavada gadu Itālijā. Pēc atgriešanās rīko savu pirmo patstāvīgo izstādi (1939. g.), kur viņa darbos manāmi jauni gleznieciski vaibsti un maiņas kolorītā. Dalīdamies ar darbu glezniecībā, Kalniņš daļu no sava rosīgā mūža ziedo pedagoģijai un jaunu mākslinieku audzināšanas darbam Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, kur 1955. gadā viņu paaugstina par profesoru.

Par nopelniem mākslā vairākkārt apbalvo ar padomju kultūrdarbinieku tituliem. Divdesmito gadu sākumā ir Latvijas Mākslas akadēmijas korporācijas Dzintarzemes dibinātāju skaitā. Arī mākslinieku biedrības Sadarba aktīvs biedrs, bet mūža otrajā pusē ilgus gadus ir Mākslinieku savienības vadībā.

Eduards Kalniņš savās gleznotāja gaitās sevi pierādījis par izcilu dabas tulku un vienlīdz veiksmīgi gleznojis gan klusās dabas, gan figurālas kompozīcijas. Jau agrā jaunībā viņa glezniecībā parādās mīlestība ūdeņiem un vējiem. Kā dedzīgs ūdens sporta kopējs, burātājs, viņš labu tiesu savu darbu veltījis šai tēmai, tā ierindodamies mūsu glezniecības nedaudzo marinistu skaitā.

Mākslinieka astoņdesmitceturtajā pavasarī vēji un ūdeņi aprima. 27. maijā akadēmijas aulā no viņa atvadījās kollēgas, draugi un mākslas cienītāji, lai šīs pašas dienas pēcpusdienā to guldītu mūža dusā Raiņa kapos.

Avots: "Latvju māksla", 1988

Meita - gleznotāja Ieva Kalniņa.

***

25.03.2017 Signe Irbe atklāj Mākslinieku savienības biedrus, kas liecina citu VDK krimināllietās: Aleksandrs Zviedris, Uldis Prēdelis, Eduards Kalniņš

https://www.facebook.com/lustracijalatvija/posts/1216202175164372