Garlieb Merkel

Please add an image!
Birth Date:
01.11.1769
Death date:
09.05.1850
Length of life:
80
Days since birth:
92922
Years since birth:
254
Days since death:
63513
Years since death:
173
Person's maiden name:
Garlieb Helwig Merkel
Extra names:
Garlībs Merķelis, Garlieb Helwig Merkel
Categories:
Freemason, Public figure, Writer
Nationality:
 german
Monument:
G. Merķeļa kapa vieta
Cemetery:
Ķekavas pagasts, Katlakalna kapi

Garlieb Helwig Merkel (1 November [O.S. 21 October] 1769 in Lēdurga, Volmar County – 9 May [O.S. 27 April] 1850 in Riga) was a Baltic German writer and activist and an early Estophile and Lettophile.

Merkel was born into the family of a rural priest in Livonia. From the age of 17, he worked as a tutor for upper-class families. In 1790, he joined the circle of Riga intellectuals. Influenced by the ideas he found there, he published the book Die Letten ("Latvians", full title: "Die Letten vorzüglich in Liefland am Ende des philosophischen Jahrhunderts, Ein Beytrag zur Völker- und Menschenkunde") in 1796, which described in the darkest terms the life of the peasantry and the atrocities of the Baltic German landowners and called upon the Imperial Russian government to intervene and ameliorate the lot of the Latvian people. The book gained considerable popularity in the German society and was translated into French, Danish and Russian. In 1800, the original German version of the book was re-published. Finally, in the 20th century it was translated also into Latvian.

Merkel's book caused a storm of anger among the landowners of Livonia, and Merkel was forced into exile. He moved to Weimar, then in 1800 to Berlin, where he was the co-editor with August von Kotzebue of the weekly Der Freimutige (1803-1806).

In 1816, Merkel returned to Livonia. He published the book My Ten Years in Germany (1818) and Images and Characters from My Life (two volumes, 1839-1840). He also wrote the pamphlet Free Latvians and Estonians (1820), which was published in Leipzig.

Source: wikipedia.org

Places

Images Title Relation type From To Description Languages
1Rāmavas, Depkina muižaRāmavas, Depkina muižaresided00.00.180800.00.1850lv

    loading...

        Relations

        Relation nameRelation typeBirth DateDeath dateDescription
        1
        Daniels MerķelisFather00.00.1782
        2
        Ernsts MerķelisSon00.00.181000.00.1863
        3
        Emīls LēmanisGreat grandson00.00.184912.01.1936

        02.10.1802 | Kauguru nemieri. Sacelšanās sākums

        Submit memories

        10.10.1802 | Kauguru nemieri. Kauja

        Submit memories

        14.07.1812 | Napoleona karaspēks nesekmīgi cenšas ieņemt Dinaburgas cietoksni Daugavpilī

        Submit memories

        19.07.1812 | Iecavas kauja

        Submit memories

        10.08.1812 | Ķekavas kauja jeb Kauja pie Doles baznīcas

        Submit memories

        12.09.1817 | Krievijas imperatora Aleksandra I klātbūtnē Mītavā (Jelgavā) tika paziņots par dzimtbūšanas atcelšanu

        Dzimtbūšana bija tāda feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka. Par tiesībām apsaimniekot savu sētu viņiem bija jāmaksā dzimtkungam nodevas un jāiet klaušās. Atkarībā no laikmeta dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to dzimtkunga iegribas.

        Submit memories

        27.09.1817 | Rīgā, Pils laukumā uzstādīta Uzvaras kolonna par godu Krievijas Impērijas uzvarai 1812. gada karā

        Submit memories

        26.03.1819 | Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē

        Pateicoties itāļu grāfa Pauluči veiksmīgajai darbībai Rīgas, vēlāk Baltijas gubernatora amatā Napoleona uzbrukuma laikā un pēc tā, cars Aleksandrs I ņēma vērā viņa ieteikumus valsts pārvaldē. Viena no šādām reformām bija dzimtbūšanas atcelšana, kas Baltijas guberņās notika divas paaudzes (40 gadus) ātrāk, kā citās Krievijas okupētajās teritorijās.

        Submit memories

        20.11.2020 | Vēsturnieks Gints Apals: Brīvība pieņemt pagātni

        Submit memories

        Tags