Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
7Personu saraksts
Notikumi:
50Notikumu saraksts
Datums:
26.03.1819
Papildu lauki

Pateicoties itāļu grāfa Pauluči veiksmīgajai darbībai Rīgas, vēlāk Baltijas gubernatora amatā Napoleona uzbrukuma laikā un pēc tā, cars Aleksandrs I ņēma vērā viņa ieteikumus valsts pārvaldē. Viena no šādām reformām bija dzimtbūšanas atcelšana, kas Baltijas guberņās notika divas paaudzes (40 gadus) ātrāk, kā citās Krievijas okupētajās teritorijās.

  Dzimtbūšana ir feodāla /pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.  

Par tiesībām apsaimniekot savu sētu viņiem bija jāmaksā dzimtkungam nodevas un jāiet klaušās. Atkarībā no laikmeta dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām - aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai beztiesības formai,- dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to dzimtkunga iegribas.  

Rietumeiropā un Viduseiropā dzimtbūšana izveidojās 7.-9. gadsimtā un pastāvēja līdz 15.-18. gadsimtam (Viduseiropā – arī līdz 19. gs.).

Anglijā un Francijā dzimtbūšana faktiski izzuda 14.-15. gadsimtā. Austrumeiropā tā pastāvēja no 15. līdz 19. gadsimtam.

Dzimtbūšana Livonijas konfederācijas valstīs izveidojās 15.-16. gadsimtā, vispirms bīskapu valstīs, bet vēlāk arī Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

No 1494. gada pirmo reizi atrodamas ziņas Latvijā par dzimtbūšanu- kad Rīgas arhibīskaps Mihaels Hildebrands noslēdza līgumu ar saviem vasaļiem par bēgļu izdošanu.

15. gadsimta beigās zemnieku klaušas bija 30-50 dienas gadā,

Līdz pat ordeņa sabrukumam (1562.g.) pie zemes bija piesaistīti tikai saimnieki un viņu vecākie dēli, bet pārējie cilvēki bija brīvi. 

Līdz pat 16. gadsimta beigām zemniekiem bija tiesības nēsāt ieročus.

17. gadsimtā klaušas sasniedza jau apmēram 5 stundas dienā. 

Poļu laiki

Pēc Livonijas valsts sabrukuma un nonākšanas Polijas-Lietuvas pakļautībā zemnieku tiesiskais stāvoklis pasliktinājās.

Tas bija saistīts gan ar muižnieku varas pieaugumu, gan zemnieku stāvokli Polijā un Lietuvā, kur jau 1496. gadā zemnieki ar likumu tika piesaistīti zemei

Pēc 1543. gada statūtiem zemnieki zaudēja tiesības pārvaldīt nekustamo īpašumu, bet pēc 1573. gada statūtiem muižnieki varēja atsavināt zemniekus kā mantu.

Ja Livonijas laikā zemi uzskatīja par objektu, kas nevienam nevar piederēt, bet ko var pārvaldīt, tad pēc Livonijas sabrukuma muižnieki, kam tā bija iznomāta ('nodota lēnī")  sāka uzskatīt zemi par savu īpašumu.

Atšķirīgs bija zemnieku stāvoklis valstij piederošajās muižās un muižnieku īpašumā esošajās. Pēdējās zemnieku stāvoklis parasti bija sliktāks- viņiem bija lielākas klaušas un nebija tiesību sūdzēties par dzimtkunga rīcību.

Zviedru laiki (Vidzeme)

Zviedru Vidzemes zemnieku stāvoklis uzlabojās pēc 1630. gadā veiktās Vidzemes tiesu reformas. Pašā Zviedrijā dzimtbūšana nepastāvēja.

Katrā apriņķī tika izveidotas zemes tiesas, kuras atņēma muižniekiem civilo un kriminālo jurisdikciju par saviem dzimtļaudīm. Saskaņā ar Zviedrijas baznīcas likumu, visiem teritorijā dzīvošajiem bija jāprot lasīt, kas ievērojami uzlaboja zemnieku informētību.

1681. gadā karalis Kārlis XI parakstīja priekšlikumu par dzimtbūšanas atcelšanu Vidzemē, taču Vidzemes landtāgs to noraidīja.

1696. gadā tika izdots reglaments, kurā noteica maksimālo klaušu dienu skaitu. Vidēji tās bija 325 dienas gadā uz vienu arklu (28 ha), rēķinot uz arkla platības 15,8 lauku darbos nodarbinātus iedzīvotājus. Saimnieki klaušās negāja, savukārt kalpi un saimnieku neprecētie dēli gan gāja klaušās, taču tika uzskatīti par brīviem cilvēkiem. Reglaments arī ierobežoja muižnieku mājas pārmācības tiesības. Visi pārkāpumi bija jānodod tiesā, vienīgi klaušu darbinieku sīkos pārkāpumus varēja sodīt ar miesas sodu.

Krievu laiki

Lai gan politisku apsvērumu dēļ pēdējos 200 gadus Latvijā tiek runāts par "700 gadu vācu jūgu", faktiski kopš 18. gs. sākuma, kurā apstākli ievērojami pasliktinājās un dzimtzemnieki faktiski pielīdzināmi vergiem, jārunā par "krievu jūgu", jo visa likumdošana bija saskaņota Krievijas, ne Vācijas galmā. Pašā Krievijā zemnieku stāvoklis būtiski pasliktinājās Pētera I laikā, - cenšoties Krieviju "modernizēt", tas tika darīts uz iedzīvotāju stāvokļa pasliktināšanas rēķina. Tika ieviesti jauni nodokļi, desmitiem tūkstošu Krievijas cilvēku tika nomocīti realizējot Pētera I idejas,- piemēram Pēterburgas izbūvē, nerunājot jau par teritorijām, kurās Pētera I karaspēks iebruka- piemēram, Vidzeme tika izpostīta pilnībā, bet cilvēki aizvesti uz Krieviju.

Ja Vidzeme "krievu jūgā" nonāca jau kopš  18. gs sākumā, Kurzeme saglabāja formālu neatkarību no Krievijas līdz gadsimta beigām- līdz 1795. gadam. Vairums tautasdziesmas par kungiem un klaušām atspoguļo tieši "krievu laikus". Var šķist paradoksāli- smagākie klaušu laiki sākās tieši pēc dzimtbūšanas atcelšanas, jo atbrīvotie zemnieki zaudēja jebkādas tiesības uz mājām un zemi, kuri bija iekopuši.

1739. gadā pieņemtajā Rozena deklarācijā, kura attiecās arī uz Vidzemi un Latgali, bija noteikts, ka zemnieki ir īpašums, tātad var tikt pirkti, pārdoti un dāvināti, dzimtkungam ir neierobežotas tiesības zemnieku sodīt un lemt par viņa dzīvību un nāvi. Dzimtkungs varēja palielināt klaušas pēc saviem ieskatiem un arī brīvi rīkoties ar zemnieka kustamo mantu.

Līdz ar to saimnieki bija saistīti pie zemes, bet viņiem nebija nekādu tiesību palikt savās mājās, kaut arī viņi izpildītu visus pienākumus pret muižu (izņēmums bija nedaudzās atlikušās kroņa muižas, kur palika spēkā zviedru laiku noteikumi).

Kalpi turpretim faktiski bija kļuvuši par savu kungu vergiem. Turklāt katru saimnieku un viņa ģimenes locekļus dzimtkungs varēja pārvērst par kalpiem un viņus pārdot un pirkt.

19. gadsimta sākuma dzimtbūšanu Baltijas guberņās atcēla - Igaunijā 1816. gadā, Kurzemē 1818. gadā un Vidzemē 1819. gadā.

Pēc brīvlaišanas 3 gadus zemnieki nedrīkstēja atstāt savas draudzes robežas, bet nākošos 3 – virspilskunga iecirkņa robežas (Kurzemē) vai bruģu kunga iecirkņa robežas (Vidzemē).

Tikai 1832. gada Jurģos zemnieki ieguva tiesības mainīt dzīves vietu savas guberņas robežās, taču Kurzemē līdz pat 1848. gadam, zemnieki nedrīkstēja apmesties pilsētās. Zeme palika muižnieku īpašumā un zemnieki bija spiesti slēgt līgumus par zemes nomu un vēlāk, izpirkšanu.

Līdz pat 19. gadsimta vidum izplatītākā bija klaušu noma, kad to nomainīja naudas noma.

Latgalē dzimtbūšana tika atcelta 1861. gadā, kad tā tika atcelta arī citur Krievijas impērijā.

Citās valstīs dzimtbūšana tika atcelta:

  • Katalonijā: 1486
  • Anglijā: 15.gs.
  • Austrija: 1848.g.
  • Valahija: 1746
  • Moldova: 1749
  • Saksija: 19.12.1771
  • Čehija: 1.11.1781 -1848
  • Bādene: 23.7.1783
  • Dānija: 20.6.1788
  • Francija: 3.11.1789
  • Šveice: 4.5.1798
  • Šlēzviga Holšteina: 19.12.1804
  • Pomerānija: 4.7.1806
  • Varšavas hercogiste: 22.7.1807
  • Prūsija: 9.10.1807-1823
  • Meklenburga : 09.1807-1820
  • Bavārija: 31.8.1808
  • Nasava: 1.9.1812
  • Virtenberga: 18.11.1817
  • Hanovere: 1831
  • Saksija: 17.3.1832
  • Serbija: 1835
  • Ungārija: 11.4.1848 -2.3.1853
  • Horvātija: 8.5.1848
  • Krievija: 17.3.1861
    • Igaunija: 23.3.1816
    • Kurzeme: 25.8.1817
    • Vidzeme (Livonija): 26.3.1819
    • Latgale 17.3.1861
  • Ukraina: 17.3.1861
  • Gruzija: 1864—1871
  • Kalmikija: 1892
  • Afganistāna: 1923
  • Butāna: 1956

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
terorista pašnāvnieka izraisītā sprādzienā pie militārās akadēmijas Kabulā, Afganistānā 6 cilvēki gājuši bojā un 16 ievainoti 30.05.2019lv
2Sprādzienā pie Bagramas aviobāzes Afganistānā bojā gājuši vismaz 3 ASV karavīri un vēl 3 ievainotiSprādzienā pie Bagramas aviobāzes Afganistānā bojā gājuši vismaz 3 ASV karavīri un vēl 3 ievainoti08.04.2019en, lv
3Kārtējais pašnāvnieka - spridzinātāja uzbrukums Kabulā, Afganistānā. Vismaz 95 cilvēki nogalināti, vairāk kā 110 nogādāti slimnīcāsKārtējais pašnāvnieka - spridzinātāja uzbrukums Kabulā, Afganistānā. Vismaz 95 cilvēki nogalināti, vairāk kā 110 nogādāti slimnīcās27.01.2018en, lv, ru
4Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
5Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
6Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
7Varšavas Pakta valstis izsaka ultimātu ČehoslovākijaiVaršavas Pakta valstis izsaka ultimātu Čehoslovākijai16.07.1968lv, pl
8Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadusVācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus13.10.1944lv, pl, ru
9Atriebjoties par Golodomoru Ukrainas nacionālists Mikola Lemiks nogalina padomju konsulāta Ļvovā darbinieku Alekseju MajlovuAtriebjoties par Golodomoru Ukrainas nacionālists Mikola Lemiks nogalina padomju konsulāta Ļvovā darbinieku Alekseju Majlovu21.10.1933lv, pl
10Strazdumuižas pamiers Strazdumuižas pamiers 03.07.1919lv
11Tiek izveidota A. Niedras valdībaTiek izveidota A. Niedras valdība10.05.1919lv
12Jozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības dienaJozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības diena11.11.1918en, lv, pl
13Soļi Latvijas neatkarības atjaunošanā. Baltijas hercogistes izveidošanaSoļi Latvijas neatkarības atjaunošanā. Baltijas hercogistes izveidošana12.04.1918lv
14Krievijas dekrēts "Par kārtu un civilpakāpju likvidāciju"Krievijas dekrēts "Par kārtu un civilpakāpju likvidāciju"10.11.1917lv
15Latgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijāmLatgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijām27.04.1917lv
16Sāk kursēt pirmais Varšavas elekriskais tramvajsSāk kursēt pirmais Varšavas elekriskais tramvajs26.03.1908lv, pl
17Stolipina agrārās reformas sākumsStolipina agrārās reformas sākums22.11.1906lv, ru
18Latvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesībasLatvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības03.12.1905en, lv, ru
19Dzimtbūšanas atcelšana Krievijas Impērijā. Tiek atbrīvoti arī kroņa muižu zemnieki Krievijā (un Latgalē)Dzimtbūšanas atcelšana Krievijas Impērijā. Tiek atbrīvoti arī kroņa muižu zemnieki Krievijā (un Latgalē)27.09.1866lv
20ASV pieņem Konstitūcijas 13. papildinājumu- tiek aizliegta verdzībaASV pieņem Konstitūcijas 13. papildinājumu- tiek aizliegta verdzība06.12.1865lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Vilhelms KihelbekersVilhelms Kihelbekers10.06.179700.00.1846lv
    2Kazimirs BuiņickisKazimirs Buiņickis30.09.178815.08.1878en, lv, pl
    3Neredzīgais IndriķisNeredzīgais Indriķis15.10.178324.01.1828lv
    4Filipo PaulučiFilipo Pauluči00.00.177913.01.1849lv, ru
    5Aleksandrs I RomanovsAleksandrs I Romanovs12.12.177719.11.1825de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    6Dāvids Hieronīms GrindelisDāvids Hieronīms Grindelis28.09.177618.01.1836lv
    7Garlībs MerķelisGarlībs Merķelis01.11.176909.05.1850de, en, fr, lv, ru
    Birkas