1983. gadā Valda Malēja atgriezās no Rīgas uz dzīvi savu vecāku mājās Lubes pagasta “Ošos”, un kopā ar dzīves biedru, ķīmiķi Sergeju Malēju šo pusmuižiņu sakopa un aizvadīja šeit savas dzīves pēdējos 20 gadus.

Reizē ar Valdas atgriešanos novadā tobrīd aktivizējās Talsu mākslinieku grupa un Valdas padomi gan māksliniekiem, gan tā laika kultūras dzīves organizētājiem bija gana noderīgi. Ar viņas palīdzību šajā pusē atgriezās arī pašas darbi, kurus māksliniece vēlējās redzēt gan Talsu muzeja pagalmā (skulptūra “Lietus deja”), gan muzeja krājumos (“Rojas zvejniece”). Vairākus gadus Talsu Mākslas dienu laikā 1980. gadu otrajā pusē bronzā tika atlietas palielas Mākslas dienu medaļas, kuras katrai reizei īpaši veidoja Valda Malēja. Ar savu aktīvo atbalstu Valda Malēja veicināja K. Zemdegas pieminekļa brīvības cīnītājiem “Koklētājs” atdzimšanu Talsos. Viņas vārds  paliek latviešu tēlniecības vēsturē līdz ar citiem “skarbā stila” tēlnieku vārdiem ( Arta Dumpe, Juris Mauriņš u.c. ), bet skaistās tēlnieces Valdas Malējas māksla vairāk bija siltas sievišķības apdvesta.