1914.g. A/S "A.S. Maikapar" dibinātājs uz tēva 1887.g. dibinātās Maikapar bāzes
Ābrama Maikapara dēls (?)

***

385. A/S ,,A . S. Maikapar" direktors Zāmuels Maikapars. TZOK  IV šķira,

1928.11.17 Valdības Vēstnesis

***

1937. g. 13. februāra tiesas sēdē, izklausījusi Samuila Maikapara hipotekāro parādu dzēšanas lietu, nolēma; atzīt par samaksātam obligācijas

***

1940.g. oktbrī arestētās personas: -Maikapars Samuils Ābrama d. dzimis 1874, Harkova, Ukraina, dzīvojis Rīga, karaīms, arestēts 1941.06.23, lieta izbeigta 1942.03.21) apsūdzēts pēc KPFSR KK 58-4, lieta  P-9792

***

Samueļa Maikapara, dz. 1874. g. 11. apr., Rīgā, Ad. Hitlera (Brīvības) ielā 89—4

1943.09.23 Rīkojumu Vēstnesis

***

1876. gadā tirgotājs un dārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners savas dārzniecības teritorijā Nikolaja (tagadējā A. Briāna) ielā sāka celt savrupmāju savai ģimenei pēc arhitekta Roberta Pflūga projekta franču buržuā stilā. Tomēr projekts tika realizēts pavisam citā – neobaroka stilā. 1930. gadā bijušās „C. H. Wagner” dārzniecības teritorija tika sadalīta grunts gabalos, vienu no kuriem ieguva tabakas fabrikants Samuēls Maikapars. 1933. gadā Kr. Valdemāra iela mainīja virzienu, un, sākot no A. Briana ielas, tā iet caur Vāgnera dārzniecības teritoriju.
Jaunais īpašnieks labiekārtoja māju, piemērojot iekšējo interjeru ārējam neobaroka stilam un 1932. gadā ievācās uz dzīvi tajā.
A/S „Maikapar” papirosu rūpniecība Rīgā dibināta 1887. gadā un Latvijas laikā bija viens no lielākajiem un tehniski vislabāk nostādītajiem tabakas ražošanas uzņēmumiem.
1941. gadā Maikaparu ģimene bija spiesta pārvietoties uz citu mitekli, jo nams tika nodots „Latvijas Tautas dzejnieka Jāņa Raiņa literāram fondam”, to pielāgojot iecerētā Raiņa muzeja vajadzībām. Karš šo projektu pārtrauca. Otrā pasaules karā, vācu okupācijas laikā šajā ēkā dzīvoja Rīgas komisāriskais lielvecākais H.Vitroks, bet padomju okupācijas laikā - Baltijas kara apgabala pavēlnieks I.Bagramjans. Vēlāk namā tika ierīkotas Latvijas PSR Ministru padomes reprezentācijas un dzīvojamās telpas augstu viesu uzņemšanai. Šai laikā namā pabija Ņ.Hruščovs, J.Brozs-Tito, Dž.Neru.
Atjaunojot Latvijas republiku, namu mantoja tā laika banķieris Aleksandrs Lavents, kurš to Rīgas pils remontu laikā izīrēja Latvijas prezidentam G.Ulmanim kā rezidenci. Tā bijusi arī prezidentes V.Vīķes-Freibergas rezidence Kopš 2010. gada namā atrodas Ķeizariskās Japānas vēstniecība. Neskatoties uz to, ka 56 gadus tur dzīvoja Vāgneru dzimta, tautas apziņā tas joprojām ir kā Maikapara nams, lai gan pats rūpnieks namā nodzīvoja tikai 9 gadus.