Dzimis Valdis Pūlis Valmierā, beidzis Valmieras ģimnāziju, ka arī Ziemeļlatvijas teātra dramatiskos kursus.Līdz izceļošanai no Latvijas 1944. gadā viņš bija viens no Valmieras kultūras dzīves vadītājiem, arī viens no Vidzemes Dziesmu svētku vadītājiem Valmierā 1943. un 1944. gadā.Līdz 1947. gadam Valdis Pūlis  dzīvoja Vācijā, kopš 1947. gada Līdsā, Anglijā.

Rediģējis Līdsas draudzes Vēstis (1967.-1988.), bijis Latvijas Preses biedrības un PEN kluba biedrs.Valdis Pūlis ir daudzu lugu autors.

1992. gadā Valmierā iznāca viņa dzejoļu krājums "Dzirkstis", vēlāk aforismu un stāstu krājums "Atblāzma"

No Anglijas Valdis Pūlis kārtoja palīdzību politiski represētajiem, daudzbērnu ģimenēm, Valmieras bērnu namam, Trikātas baznīcai, Trikātas kapiem, kā arī nesavtīgi palīdzēja saviem radiem- brāļa Jāņa Pūļa ģimenei  Latvijā.

Publicējies vairākos izdevumos laikrakstā "Brīvā Latvija". Valdis Pūlis tika kremēts-daļa pelnu palika Anglijas pilsētas Līdsas kapos, bet daļa tika guldīta zemes klēpī Trikātas kapos blakus tēvam un mātei.

No Trikātās kapličas izvadīt  bija ieradušies radi, draugi, sieva Herta ar dēlu Māri, politiski represēto valdes priekšsēdētāja Daina Krēpause, koris "Baltie bērzi", izvadīja mācītājs Valters Korālis.

Valdis Pūlis bija vēlējies, lai atvadas ir gaišas, dziesmotas. Tā arī atvadoties skanēja aktieru Ausmas Dūles un Roberta Zēberga izpildījumā Valda Pūļa publicētās vēstules Peram Gintam un Solveigai, dziedāja koris Baltie bērzi. 

Tagad Vladis Pūlis ir atgriezies savā Dzimtenē Latvijā, kuru viņš tik ļoti mīlēja, un šoreiz uz visiem laikiem...Paldies viņam par visu labo, ko viņš devis savai tautai, savai Dzimtenei! Valdis Pūlis nav aizmirsts, viņu ar pateicību atceras visi tie, kuriem viņš palīdzēja grūtajos laikos izdzīvot. Lai vieglas dzimtās zemes smiltis!