Dzimusi Fanijas un Haima Berlina ģimenē. Mācījās Rīgas Vācu pamatskolā, 1934.-39.g V.Olava komercskolā, kur bija labākā skolniece klasē.1940.g.apprecējās ar S.Danengiršu, evakuējās uz Kirovas apgabalu Krievijā, piedzima dēls Sergejs. Strādāja vidusskolā un mācījās 3 gadīgos neklātienes vācu valodas kursos, tos ar izcilību pabeidza 1945.gadā 

Sekoja studijas Latvijas Valsts pedagoģiskajā un skolotāju institūta (LVPSI) Svešvalodu fakultātes angļu valodas nodaļā, paralēli strādājot. Vispirms laborante, tad LVPSI kadru daļas vadītāja līdz 1949.g. (rakstu krājumā nav teikts, ka S.Cisere bija Komunistiskās partijas biedre). 1949.gadā ar izcilību beidz augstskolu.

Pedagoga darbs no 1949.g. līdz 1981.g., pensionēšanās un vēl 8 gadus bija pasniedzēja. 1961.gadā Tartu aizstāvēja pedagoģisko zinātņu kandidāta disertāciju. Otrā laulība ar teātra režisoru  Ī.Ciseru, dēls Josifs.

Ar iedzimtu skolotājas talantu un izkoptu publisko runu.  60.gadu sākumā ārēji pasniedzēja bija smalka, trausla it kā no mūzikas vai teātra mākslas pasaules. Pirmā kursa grupai (uzņēma 7-10 studentus grupā) bija autoritāte. Ja teica, ka nekomjaunietēm jāstājas komjaunatnē, jautājumu nebija, jo būs taču jāstrādā skolā. Otrajā gadā vairs nebija tik ideāla saskaņa. Kaut doc. Cisere vēlāk bija nelokāma partijas sekretāre, kuras dotie raksturojumi bija noteicoši, un par katedras vadītāju pēc gadiem bija vērtējums arī, ka despotiska,  šim pirmajam kursam viņa bija smalkjūtīga un iejūtīga. Pasniedzējai bija jāpieliek pūles lai kautrīgās čukstētājas atbildot runātu tik skaļi, kā tas būs vajadzīgs skolā klasē. Studentes iesaistīja dramatizējumos. Pēc pāris gadiem V.Šekspīram bija 400. gadadiena un uz skatuves bija ne tikai studenti, bet arī Ausma Dragone un Džons Markovskis ar baleta duetu.

Ilgo pedagoga mūžu Latvijas Universitātē S.Cisere sāka no akadēmiskās karjeras zemākā pakāpiena - asistente, tad vecākā pasniedzēja, docente Svešvalodu mācīšanas metodikas katedrā. 14 gadus šīs katedras vadītāja. Pateicoties doc. Ciseres mudināšanai, pārliecināšanai gandrīz visas katedras pasniedzējas 70.-70.gados strādāja zinātnisko darbu un daļa aizstāvēja disertāciju, lai gan darbs bija jāraksta krieviski un jāaizstāv ārpus Latvijas.

Katedras vadītājai nekad netika dota iespēja un atļauja papildināt zināšanas ārpus PSRS.

Avots. Laikmets un personība, rakstu krājums. 2006