Ādolfs Jānis Kaktiņš
- Дата рождения:
- 26.07.1885
- Дата смерти:
- 25.07.1965
- Похоронен:
- 31.07.1965
- Продолжительность жизни:
- 79
- Дней с рождения:
- 50691
- Годы с рождения:
- 138
- Дни после смерти:
- 21472
- Годы после смерти:
- 58
- Отчество:
- Ādams
- Категории:
- Кавалер ордена Трёх звёзд, Крест признание (лв), Певец
- Национальность:
- латыш
- Кладбище:
- Forest Lawn Memorial Park (Glendale)
Ādolfs Kaktiņš bija viens no izcilākajiem latviešu operdziedoņiem un skatuves māksliniekiem opermākslas vēsturē.
Aktieris dažādos Rīgas teātros (1903-11), operas solists Rīgā (1912), Nirnbergas operā (1913), Sanktpēterburgas muzikalā drāmā (1915-17), koncertējis latviešu bēgļu kolonijās.
Latvijas Nacionālās operas solists (1918-40). Izceļojis uz Vāciju (1944), vēlāk uz ASV (1949). Izcilākās lomas: Mefistofelis, Jago, Lāčplēsis, Skarpija, Karalis. Rīgas brīvmūrnieku ložas „Jāņuguns” brālis (1928-1939).
Dzimis Ērberģē. Mācījies Valles pagasta Pētermuižas skolā. Viņam bija arī divas māsiņas un brālītis, kuru dzīvības paņēma šarlaka un difterijas epidēmija 1895.gadā.
Miris no triekas Sanhosē Kalifornijā (ASV).
Источник: wikipedia.org
Места
Изображения | Название места | Родство | Начиная с | До | Описание | Язык | |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | Grīziņkalna parks | lv |
Связи
Имя | Родство | Описание | ||
---|---|---|---|---|
1 | Zigurds Kaktiņš | Сын | ||
2 | Elga Kaktiņa - Brooks | Дочь | ||
3 | Emma Kaktiņa | Жена | ||
4 | Zelma Kaktiņa | Жена | ||
5 | Juris Krigens | Знакомый |
16.05.1903 | Tiek atklāts Rīgas pilsētas Grīziņkalna parks
17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"
Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.