Alberts Zandbergs
Alberts Zandbergs
- Дата рождения:
- 10.07.1894
- Дата смерти:
- Дней с рождения:
- 47415
- Годы с рождения:
- 129
- Категории:
- Кавалер ордена Лачплесис, Родом из Латвии, Участник Первой мировой войны, Участник боев независимости
- Национальность:
- латыш
- Кладбище:
- Указать кладбище
Dzimis Sunākstes pagastā. Izglītojies Omskas pilsētas ģimnāzijā.
Krievu armijā iesaukts 1915. gadā, beidzis Irkutskas praporščiku skolu un Petrogradas virsnieku automobiļu skolu.
1916. gada oktobrī pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku, bijis podporučiks, vēlāk - poručiks.
Piedalījies daudzās kaujās. Apbalvots ar Annas IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, paaugstināts par štabskapitānu, bataljona komandieris.
Armiju atstājis 1918. gada 8. decembrī.
1916. gada 23. decembrī Kalnciema pagastā uzbrukumā Mangaļu un Skangalu māju rajonam Alberts ar savu rotu apsargāja pulka labo spārnu, uzbruka vācu blindāžai, ielenca to un straujā triecienā ieņēma, ieguva 2 ložmetējus, saņēma gūstekņus, trofejas, tā nodrošinādams visa pulka tālāko uzbrukumu.
1917. gada janvārī Tīreļpurvā ievainots.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1920. gada 17. aprīlī. Dienējis autotanku divizionā, vēlāk Armijas virspavēlnieka štāba Informācijas nodaļā.
No 1926. gada bijis Tehniskās divīzijas štābā, kapteinis, beidzis Armijas štāba apmācības daļu, tad gāzu virsnieku kursus Francijā.
1928. gada jūlijā atvaļināts slimības dēļ. Par turpmāko likteni ziņu nav.
Avots :lkok.com
Нет привязок к месту
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.