Kristofers Mārlovs (angļu: Christopher Marlowe, kristīts 1564. gada 26. februārī, miris 1593. gada 30. maijā) bija angļu Elizabetes laikmeta dramaturgs, bieži tiek uzskatīts par nozīmīgāko tā laika dramaturgu aiz Viljama Šekspīra. Mārlovs rakstījis arī dzeju.

Par Mārlova dzīvi zināms visai nedaudz. Viņš studējis Kembridžas universitātē. Daži pētnieki uzskata, ka Mārlovs darbojies valdības dienestā par spiegu. Ir dažādi viedokļi par Mārlova ateismu. 1593. gadā neskaidros apstākļos Mārlovs tika nogalināts. Ir teorija, ko parasti atbalsta neprofesionāli vēsturnieki, ka Mārlovs pats inscenēja savu slepkavību, bet vālāk sācis rakstīt lugas ar pseidonīmu Viljams Šekspīrs t.i. viņš ir Šekspīra lugu patiesais autors.

Lugas

§   "Dido, Kartāgas karaliene" (Dido, Queen of Carthage, ap 1583.)

§  "Tamerlans" (Tamburlaine ap 1587.)

§  "Traģiskais stāsts par doktoru Faustu" (The Tragicall History of Doctor Faustus, ap 1592.)

§  "Žīds no Maltas" (The Jew of Malta, ap 1589.)

§  "Edvards II" (Edward II, ap 1592.)

§  "Slaktiņš Parīzē" (The Massacre at Paris, ap 1593.)

Avots: wikipedia