Pēteris Kotāns
Pēteris Kotāns
- Дата рождения:
- 06.02.1887
- Дата смерти:
- 29.06.1943
- Продолжительность жизни:
- 56
- Дней с рождения:
- 50129
- Годы с рождения:
- 137
- Дни после смерти:
- 29532
- Годы после смерти:
- 80
- Отчество:
- Kazimirs
- Категории:
- Депутат, Депутат Парламента , Депутат Сейма Латвийской Республики, Жертва репрессий (геноцида) советского режима, Педагог, учитель, Политик, Участник Первой мировой войны
- Национальность:
- латыш
- Кладбище:
- Указать кладбище
Pēteris Kotāns bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks. Bijis Satversmes sapulces, 1. un 2. Saeimasdeputāts.
Pēteris Kotāns piedzima 1887. gada 6. februārī Klaugu ciemā Bērzgales pagastā.
Ieguvis piecu klašu izglītību ģimnāzijā un trīs kursu izglītību katoļu seminārā.
Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, līdz 1917. gadam dienēja kā rakstvedis divīzijas štābā Rumānijā.
Pēc kara atgriezies Latvijā, līdz 1920. gadam strādāja par skolotāju.
Tad ievēlēts Satversmes sapulcē, kurā strādāja līdz 1922. gadam.
No 1922. līdz 1928. gadam bija Saeimas deputāts.
1927. gadā kļuvis par zemkopības ministra Arnolda Mituļa biedru bez tiesībām balsot valdībā.
Kotāns bija darbojies žurnālistikā. Viņš bija laikraksta "Jaunō Straume" līdzredaktors, kā arī laikraksta "Trudovik" izdevējs un atbildīgais redaktors.
Rakstīja feļetonus ar pseidonīmu "Tipuļs".
1941. gada jūnija deportācijās izsūtīts uz Sibīriju.
Miris 1943. gada 29. jūnijā Vjatkas labošanas darbu nometnē (Vjatlagā)
***
Dzimšanas vieta: 1887.g. Šķaune;
miris: 29.06.1943.g.
Kirovas apgabals, Vjatlags
informācijas avots:
Aizvestie
Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads.
Otrais papildinātais izdevums.
Нет привязок к месту
17.04.1920 | Satversmes sapulces vēlēšanas
01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"
07.10.1922 | Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas
25.11.1925 | Latvijas Republikas 2. Saeimas vēlēšanas
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.