"...Viss, kas mums tagad atlicis, ir stāsts. Pieredzētais - tas ir aizgājis nebūtībā..." Miervaldis Ozoliņš

[Apraksts tapšanas stadijā!]

Dzimis 17.3.1922., pēc citiem datiem 29.12.1922.

Aktieris, tulkotājs no franču valodas. Bija "Franču grupas" dalībnieks.

1951.g.Par valodas zināšanām padomju okupācijas laikā notiesāts uz 15 gadiem izsūtījumā Sibīrijā

Miervaldis Ozoliņš bija precējies ar Maiju Ilgu Silmali (dz. Šmita). Arī sieva 1951.gada 4. janvārī tika apcietināta un 4.jūlijā nepamatoti notiesāta uz 10 gadiem labošanas darbu kolonijā par darbību tā saucamajā "franču grupā". Sodu M.Silmale izcieta Taišetā lielāko daļu ieslodzījuma laika pavadot slimnīcā. Atbrīvota 1956.gada 15.maijā. M. Silmale atgriezās Rīgā, strādāja par tulkotāju un daiļliteratūras redaktori. Tulkojusi no franču, vācu, angļu, krievu, itāļu u.c. valodām.

teatrāļu aprindās mēļoja, ka viņa tēvs esot Rainis.

Miris Rīgā

***

Velta Krūze, 1999. gada 12. maijs 00:00

Atkal Smiļģa aktieru kokam izrauta viena sakne... Tādi aktieri kā Miervaldis Ozoliņš ir kā zelts katra režisora rokās. Kas ir dzimis aktieris kā Miervaldis, tas var visu - pat karāties kā mazais velliņš aiz astes šņorbēniņos, kā to kādreiz bija iecerējis Eduards Smiļģis savā inscenējumā. Miervaldis jau 3 gadu vecumā to apliecinājis, pirmoreiz Dailes teātrī skatoties A.Brigaderes Sprīdītī Velniņu: «Es arī to velniņu nospēlētu!»

No tā laika viņš no Dailes teātra vairs nav šķīries. Bērna gadi ar radinieces Lauras, ilggadējas teātra frizētavas vadītājas, gādību pa aizkulisēm vien gājuši, līdz pats sācis darboties uz skatuves. Reti kāds aktieris ir tik vispusīgs. Miervalda Ozoliņa fantāzija bija neizsmeļama. Ja Lāgerlēvas Gestā Berlingā vai Alunāna Džonā Neilandā Kapelmeistaram vajadzēja spēlēt vijoli, tad viņš pa īstam to arī spēlēja. Izrādē Visu savu mūžu J.Beneša dziesmuspēles Zaļā pļavā fragmentā Miervaldis kopā ar Elvīru Brambergu nodziedāja Es gribu tavu foto, arī Barangas Laimes receptē vadīt lelles viņam nebija problēma.

Starp citu, šī māksla viņam lieti noderēja izsūtījumā Sibīrijā (1951.gadā ar t.s. Franču grupu arī viņš tiek tiesāts un izsūtīts). Intā un Vorkutā viņš uzstājās ar savu izgatavoto lelli veselā uzvedumā kā autors, pats ir arī režisors un dekorators, gan arī spēlē vijoli pašdarbības orķestrī un tā pūlas izdzīvot bargajos apstākļos. Atgriežoties Latvijā, Leļļu teātrī iestudētas izrādes, kā Ruslans un Ludmila u.c.

Miervaldis Ozoliņš bija viens no visnodarbinātākajiem aktieriem teātrī un nevar vien beigt apbrīnot viņa izdomu - vai tas ir Piens Zilajā putnā (kas skābst) vai vecais donžuāns Dons Karloss, kas knapi turas uz kājām Atjautīgajā auklē, vai viltīgais kalps Jukums ar savu kungu Minhauzenu - Hariju Liepiņu. Ar ilggadējo kolēģi Hariju Liepiņu kopā 1997.gada decembrī Harija jubilejā, improvizējot A.Čehova stāstu Antreprīze, Miervaldis pēdējo reizi bija uz Dailes teātra skatuves.

Teātrī Miervaldis bija kā staigājoša asprātība, veikli prata atdarināt gan mūsu slaveno ugunsdzēsēju Konrādu, gan atstāstīt jautrus notikumus gan Smiļģa, gan citu režisoru iestudējumos. Glezniecība, krāsas bija viņa otra tuvā māksla. Miervaldi interesēja arī grima māksla teātrī, un, jau sākot ar Dailes teātra 2.aktieru studiju, viņš ir grima pasniedzējs visām Dailes teātra aktieru studijām, arī Teātra fakultātē Kultūrizglītības tehnikumā, Horeogrāfijas vidusskolā, tur arī pasniedz skatuves meistarību.

Viņa Krāsu vīriņš televīzijā māca bērniem zīmēt. Viņš stāsta vakariņa pasaciņas un pie slavenā Miedziņa ir rūķītis Ķērpītis, ir Doktors Ai-kā-sāp radiouzvedumā. M.Ozoliņa talants daudz izmantots arī latviešu filmās, arī nupat vēl pēdējā J.Streiča lielfilmā Likteņdzirnas. Kā režisors Dailes teātrī viņš iestudējis M.Birzes Baznīcas kalnā, B.Saulīša Marta Īdas un kopā ar režisoru Juri Kalniņu O'Nīla Mēness likteņa pabērniem, pašam tēlojot tēvu - Fīlipu Holgeru, iestudēta arī Nellijas Ozoliņas luga Nepazīstamā. Paldies, ka savu brīnišķīgo talantu atdevi savam vienīgajam - Dailes teātrim

***

Miervalda Ozoliņa audžuvecāki - Anete Ozoliņa (dzimusi Frei) un Kārlis Ozoliņš.