BRUŠVITS Jānis Toma d., mežsargs.

                * 1899. III 06. Rucavas pag. + 1941. XI 12. Vjatlagā, Krievijā

                1919/1922. Robežsargu II pulka seržants,

                1922/1940. Aizsargu organizācijā,

                1928/1940. Mežu darbinieku biedrības Rucavas vienības biedrs,

                1930/1935. Liepājas XV aizsargu pulka Rucavas pagasta

                                aizsargu nodaļas priekšnieks,

                1930. XI 13. apbalvots: Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi II pakāpēs #1143,

                1934. VI 08. apbalvots: Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu,

                1935. IV 13. Liepājas XV aizsargu pulka Rotas (VI) komandieris,

                1938. V 15. Rucavas IV iecirkņa mežniecības virsmežsargs,

                1939. V 15. apbalvots: Viestura ordeņa V šķiru #267,

                Rucavas kooperatīva valdes loceklis,

                Savienības Rucavas Tautas nams valdes loceklis,

                Mežsargs Rucavā,

                Rucavas pagasta Brušvitu māju īpašnieks.

                Avots:      LVVA 1640-1-526-194.;

                                „Valdības Vēstnesis” #261/1930., #108/1939.;

                                „Meža dzīve” #37/1928., #6/1938.;

                                „Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” #372/1930.;

                                „www.nekropole.lv”

***

Dzimšanas vieta: 1899.g. Rucava;

miris: 12.11.1941.g.

Kirovas apgabals, Vjatlags

informācijas avots:

Aizvestie

Latvijas Valsts arhīvs 2007. gads.

Otrais papildinātais izdevums.

***

Liepājas apgabaltiesas civīlnodaļa paziņo, ka ar tiesas 1943. g. 15. septembra lēmumu nodibināta aizgādnība promesošā Jāņa Brušvita, dzim. 1899. gada 6. martā, atstātai mantai.

Jāņa Brušvita pēdējā zināmā dzīves vieta bija Rucavas pagastā.

Liepājā, 1943. g. 16. septembrī.

Avots: Rīkojuma Vēstnesis, Nr. 222 (24.09.1943.)

***

Jāņa Brušvīta vecāki: Toms Brušvīts (dz. 1860 - m.?), kurš 1888. gada 9. oktobrī apprec Annu Krīgenu (Vecvagara Annu; dz. 1870 - m.?) no Dunikas "Vecvagariem". Annas Krīgenas vecāki: Miķelis Krīgens (dz. "Krīģinos" 12.12.1827. - m. "Skrandās" 05.04.1892.) un Anna Veisbuka (dz. "Vecvagaros" 11.12.1838. - m.?)

Jānim Brušvītam ir brāļi un māsas: Miķelis (dz. 1890 - m.?), Katrīna (Mangalis; dz. 1891 - m.?), Margrieta (Pukulis; dz. 17.05.1896 - m.?), Anna (dz.? - m.?), Katrīna Līna (Saukants; 11.07.1908. - 11.01.2002. Klīvlandē), Aleksandrs (dz. 1911 - m.?), kā arī pāris mirušu (Anna, m. 15.06.1897. 2,5 gadu vecumā).

Jāņa Brušvīta brālēni ir Madonas apriņķa priekšnieks un Daugavpils prefekts Juris Krīgens (dz. 26.09.1898. Dunikas pag. - m. 27.12.1941. Usoļlagā) un farmaceits, diriģents un sabiedrisks darbinieks Juris Krīgens (dz. 24.12.1898. Dunikas pag. - m. 21.03.1977. Sēlemā, Oregonā, ASV), bet otrās pakāpes brālēns - veterinārmedicīnas profesors Miķelis Rolle (dz. 13.02.1892. Rucavas pag. - m. 07.07.1979. Čikāgā). 

Jāņa Brušvīta sieva: Emīlija Viļuma meita Kaspar (dz. 27.09.1891.) no Vidzemes, līdz 1927./28. mācību gadam skolotāja Brušvītu skolā "Brušvītu" mājās, 1935. gadā "Pagastu aprakstos" minēta kā pārzine Ezera I pk. pamatskolā. Bērni: Rasma (dz. 10.05.1926. - m. 1946 Krasnojarskas novadā, Novosjolovas rajonā, noslīka), Valda (dz. 06.05.1927.) un Imants (dz. 27.02.1929.).

1978. gadā Jāni Brušvītu vairākkārtīgi meklē māsa ar lūgumu tam, kas par viņu ko zinātu, rakstīt uz avīzes "Latvija" kantori, tāpat viņu meklē Latvijas Sarkanais krusts.

Avoti: 1. Latvija, Nr. 12 (25.03.1978.)

          2. Londonas Avīze, Nr. 1622 (28.04.1978.)