LKOK nr.3/1874

Jurko, Heinrichs Indriķis

Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.

* 1893. g. 10. septembrī Pāles pagastā.

+ 1971. g. 8. aprīlī Köln, Vācijā.

[Apbedīts Ķelnē, Köln-Bocklemind West Friedhof kapsētā.]

Apbalvots par 1919. g. 15. janvāra cīņām pie Lielauces.

Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.

JURKO INDRIĶIS Gustava dēls

Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1925. gadā

Dzimis 1893. g. 10. sept. Arciemā. Mācījies astoņgadīgajā Rīgas biržas komercskolā. Līdz 1. pasaules karam dzīvojis Rīgā un Maskavā.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. okt., dienējis 1. rezerves artilērijas brigādē. apbalvots ar Annas III, IV šķiras, Staņislava III šķiras ordeņiem, paaugstināts par poručiku. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. dec., piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kurzemē un Zemgalē. 

1919. g. 16. janv. pie Lielauces muižas piepeša lielinieku uzbrukuma laikā Jurko pēc savas ierosmes sapulcēja karavīrus un atklāja uguni pret ienaidnieku, pēc tam izlauzās cauri krustugunij un nostiprinājās jaunās pozīcijās pie Veczvārdes, kur niknā cīņā apturēja pretinieku uzbrukumu, tā dodams iespēju bataljona galvenajiem spēkiem sakārtoties un atsist lieliniekus. 

2 mēnešus pirms Latvijas okupācijas aizgājis pensijā, 1940.-1941. g. slēpies no represijām. Pēc vāciešu ienākšanas tulks Rīgas prefektūrā, pēc tam Jātnieku policijas priekšnieks. 1944. g. vasarā formējis artilērijas vienību Vaiņodē. Pēc Jelgavas krišanas nosūtīts uz Josefštati Čehoslovakijā par sakaru virsnieku starp vācu un latviešu daļām. Te arī kritis čehu gūstā, no kura izdots krieviem, aizvadījis gūstā 5 gadus un tad atgriezies Vācijā, dzīvojis Ķelnē. Miris 1971. g. 8. apr. Apbedīts Ķelnē.