LKOK nr.3/573

Lasis-Lass, Aleksandrs Ervīns

Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.

* 1894. g. 20. novembrī Kokneses pagastā.

+ 1985. g. 28. janvārī Kalamazoo, MI, ASV.

[Apbedīts Grand Rapids kapos latviešu nodalījumā (MI, ASV)]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 12. martā pie Aunu kroga Kurzemē.

Paaugstināts par kapteini. No 1921. gada līdz 1922. g. aprīlim Lasis-Lassk.o, domes sekretārs.

LASIS ALEKSANDRS ERVĪNS Pētera dēls

Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. 20. nov. Koknesē. Izglītojies komercskolā, vēlāk studējis tautsaimn. LU. 

Krievu armijā iesaukts 1916. g. martā, dienējis 30. kājnieku rezerves bataljonā. 1917. g. sākumā beidzis 6. Maskavas praporščiku skolu, pēc tam ieskaitīts 38. atsevišķajā smagās artilērijas divizionā. Vēlāk komandēts uz virsnieku - jūras aviatoru kursiem Rēvelē, beidzis tos tā paša gada rudenī. 1918. g. sept. no krievu armijas bēdzis uz dzimteni.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 23. nov., kopā ar Neatkarības rotu piedalījies visās kaujās Kurzemē, pie Slokas smagi ievainots. paaugstināts par kapteini, skaitot no 1920. g. janv. 

1919. g. 12. martā Kurzemē pie Aunu kroga, kad rotas uzbrukumu apturēja ārkārtīgi spēcīga ložmetēju uguns, Lasis-Lass kopā ar 1 kareivi no smagā ložmetēja apšaudīja ienaidnieka spārnu, piespieda pretinieku atkāpties, tā dodams iespēju mūsu spēkiem virzīties uz priekšu. Tajā pašā dienā kritiskā brīdī pie Lašupītes Lasis-Lass atņēma ienaidniekam ložmetēju un atklāja no tā uguni, iedvesmodams pārējos biedrus cīņai; 15. apr. nakts kaujā pie Slokas, smagi ievainots pašā cīņas s??kumā, palika savā vietā vairāk nekā 3 stundas līdz ienaidnieka uzbrukuma atsišanai. 

1919. g. 4. nov. Liepājā piekomandēts Lielbritānijas politiskajai misijai. Pildīja šo uzdevumu līdz 1920. g. jūn., tad pārcelts uz Armijas virspavēlnieka štāba informācijas nodaļu.

Atvaļināts 1921. g. 11. maijā. No 1920. g. beigām līdz 1922. g. 1. apr. domes sekretārs. Vēlāk kādu laiku Iekšlietu ministrijas dienestā, pēc tam lauksaimnieks Viskaļu pagastā Dzeņu mājās. Aktīvs sabiedrisks darbinieks, bijis 5. Rīgas aizsargu pulka rotas komandieris, pēc tam vada komandieris aizsargu aviācijas eskadriļā. 

1940-1941. g. represēts (dēls - aviācijas virsnieks - deportēts uz Sibīriju). Vācu okupācijas laikā darba dienestā. 

Pēc Vācijas kapitulācijas dzīvojis Čehoslovakijā līdz 1949. g., kad arestēts, ievietots politisko emigrantu nometnē līdz repatriācijai. Izbēdzis un nokļuvis Rietumvācijā. No turienes emigrējis uz Beļģu Kongo, kur 9 gadus strādājis kokapstrādes uzņēmumā džungļos. 1960. g. atgriezies Eiropā. 1961. g. izceļojis uz ASV. Miris 1985. g. 28. janv. Kalamazū.