LKOK nr.3/574

Robežnieks, Vilis

Virsleitnants 1. Latvijas neatkaribas rotā.

* 1888. g. 1. jūnijā (20. maijā) Rīgā.

+ 1966. g. 15. decembrī Siguldā.

[Apbedīts Rīgā, II Meža kapos.]

Apbalvots par izlūku gājienu 1919. g. 15. janvārī ienaidnieka ieņemtā apgabalā Lielauces rajonā.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.

ROBEŽNIEKS VILIS Miķeļa dēls

Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1888. g. 1. jūn. Rīgā. Beidzis reālskolu, pēc tam RPI Ķīmijas nodalu, inženieris tehnologs. Strādājis manufaktūrā Voskresenskā par inženieri. 

1915. g. jūl. iestājies Mihaila artilērijas skolā, ko beidzis 1915. g. dec. Dienējis 19. mortīru artilērijas divizionā līdz 1917. g. beigām, baterijas komandieris. apbalvots ar Staņislava, Annas ordeņiem. Vācu okupācijas laikā skolotājs Valkā, vadījis Centrālās savienības "Konsums" nodaļu. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. nov., piedalījies pirmajās kaujās Kurzemē. Vēlāk komandēts uz Ziemeļlatvijas brigādi. 1. (4.) Valmieras kājnieku pulka saimn. priekšnieks, šajā amatā arī bermontiešu uzbrukuma dienās. 1919. g. vasarā uzņēmies frontes intendanta pienākumus. 1919. g. dec. paaugstināts par kapteini. 1920. g. 1. febr. pārcelts uz Galveno artilērijas pārvaldi par kancelejas priekšnieku, tad instruktors mehāniķis, beidzot Apgādības daļas priekšnieks. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Pasniedzis ķīmiju virsnieku kursu inženieru nodaļā. 

1919. g. 15. janv. Lielaucē Robežnieks brīvprātīgi pieteicās izlūkot pretinieka ieņemto apgabalu, aizvirzījās vairāk nekā 25 km ienaidnieka aizmugurē, izturēja vairākas sadursmes ar pretinieku un ievāca ziņas par lielinieku spēkiem un dislokāciju. 

1945-1947. g. pasniedzējs Rīgas kooperatīvajā tehnikumā. Piešķirta jaunsaimn. Džūkstes pag. Pētermuižā. Mūža nogalē pensijā. Miris 1966. g. 15. dec. Siguldā. Apbedīts Rīgā, II Meža kapos.