Alfrēds Skudra

Добавить Фото!
Дата рождения:
15.06.1892
Дата смерти:
30.10.1941
Продолжительность жизни:
49
Дней с рождения:
48169
Годы с рождения:
131
Дни после смерти:
30136
Годы после смерти:
82
Отчество:
Indriķis
Дополнительные имена:
Indriķa dēls
Категории:
2 Военный, Жертва репрессий (геноцида) советского режима, Кавалер ордена Лачплесис
Национальность:
 латыш
Кладбище:
Указать кладбище

LKOK nr.3/458

Skudra, Alfrēds

Kapitāns 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.

* 1892. g. 15. jūnijā Jelgavā.

+ 1941. g., vai velāk

[Citu ziņu nav.]

Apbalvots par 1916. g. 23. decembra cīņām Ložmetējkalna rajonā.

1941. g. 14. jūnijā deportēts. Tālāku ziņu nav.

SKUDRA ALFRĒDS Indriķa dēls

Bij. 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka kapitāns.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1892. g. 15. jūn. Jelgavā. Beidzis vietējo reālskolu. 

1914. g. aug. iestājies Nikolaja kara inženieru skolā, to beidzis 1915. g. maijā. Ieskaitīts 5. Sibīrijas sapieru bataljonā, piedalījies kaujās Rietumu frontē, ievainots. 1916. g. 1. janv. pārcelts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu, Mācību komandas priekšnieks, tad rotas komandieris. Piedalījies kaujās pie Bērzmentes martā, pie Ķekavas jūn. un jūl., kad atkal ievainots. Pēc izveseļošanās piedalījies kaujā pie Smārdes, tad iecelts par pulka sapieru komandas priekšnieku. Ziemassvētku kaujās smagi ievainots. apbalvots ar Staņislava II, III šķiras, Annas IV šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem. Ierindā atgriezies 1917. g. okt., pārcelts dienestā uz 12. armijas inženieru pārvaldi. 

1916. g. 23. dec. Ložmetējkalna raj. Skudra veda savu sapieru komandu uzbrukumā vāciešu pozīcijām, pārrāva trīskāršus drāšu aizžogus un ielauzās vācu ierakumos, kur tika smagi ievainots. Aizsargāja pulka labo spārnu, piesaistīdams sev ienaidnieka uguni un lielā mērā atvieglodams pulka kaujas uzdevuma izpildi. 

1918. g. apr. atgriezies Rīgā. kur saņemts gūstā un nosūtīts uz nometni Štrālzundē. 

1918. g. dec. iestājies instruktoru rezervē, bet slimības dēļ bijis spiests palikt Rīgā, kur lielinieki Skudra arestējuši kā baltgvardu un ieslodzījuši cietumā. No tā atbrīvots 1919. g. 22. maijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 29. jūl. Vidzemes inženieru rotas komandieris. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem 9. un 10. okt. pie Numurmuižas, 10. nov. Daugavas forsēšanā. 

1920. g. janv. iecelts par tehniskās nodaļas priekšnieku Armijas tehniskajā pārvaldē. 1921. g. jūn. nozīmēts par karaskolas inženieru kursa virsnieku. 1922. g. janv. pārcelts uz Sapieru bataljonu, no turienes uz 5. Cēsu kājnieku pulku. 

1922. g. 30. martā atvaļināts. Līdz 1924. g. robežapsardzes kontrolieris Neretā, tad iestājies policijā. Policijas uzraugs Bulduru stacijā. 

1941. g. 14. jūn. kopā ar ģimeni deportēts uz Krieviju.

1941. g. 30. okt. Molotovas apg. tiesa piesprieda Skudram nāvessodu. Par sprieduma izpildi ziņu nav.

 

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Mārstaļu iela 1-8
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 1941
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, 1941. g. 30. oktobrī piespriests ASM, nošauts Soļikamskā

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Alfrēds Skudra varat meklēt vietnē news.lv.

Источник: news.lv, lkok.com, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Нет привязок к месту

    loading...

        Связи

        ИмяРодствоДата рожденияДата смертиОписание
        1Leons SkudraLeons SkudraСын22.09.1926
        2Pauls Teodors SkudraPauls Teodors SkudraСын24.07.1922
        3Artūrs Eižens SkudraArtūrs Eižens SkudraСын07.08.192126.12.1944
        4Valdis SkudraValdis SkudraСын08.03.1924
        5
        Lidija SkudraДочь00.00.1933
        6Emīlija SkudraEmīlija SkudraЖена00.00.189001.11.1942

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Добавь комментарии

        17.09.1916 | Pirmais Pasaules karš. Beidzas Smārdes kaujas

        Добавь комментарии

        Бирки