Iespējams, Pēterburgas akadēijas loceklis, kas Katrīnas II uzdevumā pētīja Livonijas vēsturi.

1762. g. uzturējās Rīgā un iepazinās ar brāļiem Šteinhaueriem, kuri bija sākuši cīņu par latviešu tiesībām. Sarunās Maskovs tika rosināts sarakstīt grāmatu ne tikai par Livonijas vācu vēsturi, bet arī par latviešu stāvokli.

"...Rīgā bija mēģinājums piekļūt ķeizarienei un vērst viņas uzmanību uz latviešu
grūto dzīvi. Tas bija maģistrs J. Aug. Maskovs, kas Rīgā uzturējās no 1762. g., krājot materiālus saviem apcerējumiem par Livonijas vēsturi. Rīgā Maskovs iepazinās ar latviešu bagātniekiem, brāļiem Šteinhaueriem, kas nesen bija veduši niknas cīņas ar Rīgas rāti latviešu tiesību atzīšanas dēļ. Maskovs Šteinhauera uzdevumā sāka sarakstīt plašu darbu par latviešu vēsturi un bija nodomājis šo sacerējumu iesniegt ķeizarienei: „Der H. M. Maskow hat seit sk Jahren zwei Schreiber gehalten. Sein Stūck wird stark; er wird es der Monarchin hier offeriren, oder selbst nach Petersbourg gehen," rakstīja pazīstamais chronists Arnts (Arndt) Gadebušam 1764. gada 11. martā.

Arnts pie šā ziņojuma vēl piemetināja: „Ich habe ehemal's schon meine Meinung entdecket, daß der Pastor Eisen sein Project die Freyheit von Liefland umstūrze, wenn man die Bauren frei machte. Maskow soli dies auch intentiren, und die Steinhauer — furniren die Gelder semer sustentation. Der Mann wird gefâhrlich." Tomēr šī „bīstamā cilvēka", Maskova nodoms neizdevās: attiecīgās personas bija parūpējušās aizsprostot viņam ceļu pie ķeizarienes: „Zugang war zu stark besetzt".

1764 gada 25. aprīlī Johans Augusts Maskovs beidza darbu pie grāmatas «Rīgas pamatiedzīvotāju un viņu amatu pirmtiesību, privilēģiju, brīvību, tiesību un paradumu diplomātisks kopojums». Tajā analizēta latviešu (zemgaļu, kuršu u.c.) juridisko attiecību vēsture, tai skaitā sarakste ar Romas pāvestu un mēģināts pierādīt, ka vācu muižniecība ir daudzas tiesības piesavinājušies prettiesiski.