Apbēdīts Turaidas kapos

Kārlis Zemītis dzimis Iršu pagasta Siljāņu māju saimnieka ģimenē. 

Vecāki dzīvoja pie Pērses upes, no kuras vēlāk cēlies rakstnieka pseidonīms – Pērsietis.

1870–1875 Kārlis Zemītis mācījās Kroņa Iršu pagastskolā

1878–1880 mācījās Vietalvas draudzes skolā. Draudzes skolu pabeidzis, mēģināja iestāties Baltijas skolotāju seminārā, un pēc paša atmiņām – iestājeksāmenus nolicis labi, bet, tā kā nav bijis „dziedamās” balss, seminārā nav uzņemts.

Kādu laiku Kārlis Zemītis strādāja par Bērzaunes pagasta rakstveža palīgu un mājskolotāju, Ropažu zirga pasta ekspeditoru un rakstvedi, veica dažādus darbus (ceļa darbu uzraugs kantorists, grāmatvedis u.c.) Rīgas – Pleskavas dzelzceļa celtniecībā un bija rakstvedis un tulks Rīgas tiesu resorā. 

Beidzot viņš kļuva par Turaidas pagasta rakstvedi, te arī, saslimstot ar bakām, 39 gadu vecumā miris un apbedīts Turaidas kapos. Rakstvedis bija viens no galvenajiem amatiem pašpārvaldē, viņa pienākums bija sagatavot pagasta ieņēmumu un izdevumu dokumentāciju, atbildēt uz dažādiem pieprasījumiem, piedalīties pagasta valdes sēdēs un pagasta tiesā, vest uzskaiti magazīnas dienās, sagatavot visa veida izziņas – par iedzīvotāju pārvietošanos, liellopu un zirgu skaitu, rekrūšu iesaukšanu, nodokļu maksāšanu u. c. Šie pienākumi prasīja ne tikai attiecīgas zināšanas un prasmes, bet arī morālās īpašības – godīgumu, disciplīnu, zemnieku vajadzību izpratni, gatavību palīdzēt.

Fragmenti no: https://www.turaida-muzejs.lv/2017/04/turaida-un-tas-verotajs-persietis/