Vladislavs II Jagello
- Дата рождения:
- 01.03.1456
- Дата смерти:
- 13.03.1516
- Продолжительность жизни:
- 60
- Дней с рождения:
- 207512
- Годы с рождения:
- 568
- Дни после смерти:
- 185585
- Годы после смерти:
- 508
- Дополнительные имена:
- Vladislav Jagellonský; Ulāslo II, II. Ulászló, Jagellons
- Категории:
- 2 Военный, Аристократ, Король, Правитель
- Национальность:
- литовец, поляк
- Кладбище:
- Указать кладбище
Vladislavs II Jagello (Jagellons) bija Bohēmijas karalis no 1471. gada un Ungārijas un Horvātijas karalis no 1490. gada līdz savai nāvei.
Dzimis Krakovā. Polijas karaļa Kazimira IV un viņa sievas, Vācijas un Ungārijas karaļa Alberta II meitas, Austrijas Elizabetes vecākais dēls.
Pēc Jirži no Podebradiem nāves ar viņa atraitnes Joannas atbalstu Vladislavs II 1471. gadā (15 gadu vecumā) kļuva par Bohēmijas karali.
Tomēr Māķāšs Huņadi arī ieguva tiesības saukties par Bohēmijas karali, kā arī ieguva kontroli pār Lužicu, Silēziju un Morāviju, Vladislavam atstājot pašu Bohēmiju.
Pēc Māķāša Huņadi nāves Vladislavs II ieguva arī Ungārijas troni. Viņš ar galmu pārcēlās uz Ungāriju, kur nodzīvoja līdz mūža galam. Vladislava II valdīšana iezīmējas ar centrālās varas vājināšanos un augstmaņu varas nostiprināšanos.
Источник: wikipedia.org, news.lv
Нет привязок к месту
Связи
Имя | Родство | Описание | ||
---|---|---|---|---|
1 | Казимир IV Ягеллон | Отец | ||
2 | Jans I Olbrahts Jagello | Брат | ||
3 | Сигизмунд I Старый | Брат | ||
4 | Sophia Jagiellon of Poland | Сестра | ||
5 | Vilhelms no Brandenburgas | Племянник | ||
6 | Альбрехт Бранденбург-Ансбахский | Племянник | ||
7 | Сигизмунд II Август | Племянник | ||
8 | Катерина Ягеллонка | Племянница | ||
9 | Anna Jagiellon | Племянница | ||
10 | Изабелла Ягеллонка | Племянница | ||
11 | Sophia Jagiellonica | Племянница | ||
12 | Бона Сфорца | Свояченица | ||
13 | Владисла́в II Ягайло | Дед | ||
14 | Ядвига Королева Польская | Бабушка | ||
15 | Algirdas | Прадед |
06.08.1506 | Kauja pie Kļeckas. Lietuvieši uzvar iebrukušos apvienotos tatāru- krievu spēkus
Krievu - tatāru apvienotais karaspēks neskaitāmas reizes uzbruka saviem Rietumu kaimiņiem, gan Lietuvas- Polijas, gan Livonijas zemēm. 1506. gadā lietuviešiem veicot negaidītu pretuzbrukumu, izdevās sakaut krievu- tatāru spēkus pie Kļeckas, tādējādi uz neilgu laiku dodot iespēju mierīgākai dzīvei gan Lietuvā, gan Livonijā