Jelgavas apriņķis, Jelgava, Skolotāju iela 8.
Izsūtīts 25.03.49
Omskas apgabals Drobiševas rajons.
Miris 26.09.49.
Lieta Nr. 8629.

Apbedīts kaut kur stepē Sibīrijā.

Vecāki – izglītoti cilvēki. Ģimenē – pieci bērni. Skolas gaitas Pēteris uzsāka Kroņa-Auces skolā, mācības turpināja Jelgavas reālģimnāzijā –matemātikas novirzienā. Beidz ar izcilību, iestājas agronomijas fakultātē Rīgā. Jelgavā arī apgūst vijoļspēli. Studiju laikā apprecas ar Almu Ūdri un 1912.gadā piedzimst abu dēls Ēriks. Paralēli studijām agronomijas fakultātē, iestājas arī ķīmijas fakultātē.

Pēc studiju beigšanas, ar ģimeni pārceļas uz Jelgavu, kur strādā par skolotāju Jelgavas ģimnāzijā un Latviešu Ekonomiskās sabiedrības zemkopības skolā.Šajā laikā tiek izdota P.Gustava grāmata ‘’Neorganiskā ķīmija’’, pēc kuras mācīja vidusskolēnus. Izdošanai tika sagatavotas viņa grāmatas ‘’Organiskā ķīmija’’ un ‘’Zāļaugi’’, bet to izdošana netiek īstenota.

1914.gadā mirst Pētera Gustava  brālis Eižens, kurš iet bojā dienestā, atrodoties Polijā.

1915.gadā, kad Latvijā iebruka vācu okupanti, Pētera vecāki un viņa ģimene repatriejās uz Krieviju. P.Gustavs tika iesaukts krievu armijā, dienot Kalugā, viņš varēja satikt savu sievu un dēliņu, kā arī vecākus.

Atgriežoties Latvijā, strādā Jelgavā par ķīmijas skolotāju. Šeit arī dēls Ēriks pabeidz ģimnāziju. Ar laiku ģimenē radās nesaskaņas un strīdi, un 1926.gadā tika šķirta Almas un Pētera laulība. Tajā pašā gadā Alma apprecas otrreiz. 1926.gadā Pēteris Gustavs slēdz laulību ar savu skolnieci Leontīni Jansoni. 1928.gadā piedzimst viņu meita Dzintra, bet 1929.gadā abu dēls Pēteris.

Jelgavā Hercoga Pētera ģimnāzijā strādāja daudz izcilu skolotāju, kas pazīstami visā Latvijā. Viens no tiem ir agronoms ķīmiķis Pēteris Gustavs (1890-1949). Viņš sarakstījis vairākas mācību grāmatās ķīmijā, zemkopībā un bioloģijā. Ar ķīmiju un bioloģijas mācību priekšmetiem viņš iepazīstināja arī Jelgavas Lauksaimniecības un vakara vidusskolas audzēkņus, vadīja mazpulku organizāciju HPĢ. Saimniekoja Penkules pagasta "Mazjukšās", būdams Gustavu dzimtas ceturtās paaudzes saimnieks, kas centās ieviest jaunas rudzu un kviešu šķirnes, audzēja ārstniecības augus un garšvielas. Piecpadsmit hektārus aizņēma viņa iekoptais augļu dārzs ar bišu dravu.

Pēc padomju okupācijas 1940.gadā P. Gustavs prata noslēpties Ventspilī, kur strādāja par ķīmijas skolotāju. Pēc 1941. gada dramatiskiem notikumiem viņš atgriezās Jelgavā, kur turpināja darbu HPĢ un vakara vidusskolā. Pēc Otrā pasaules kara P. Gustavs strādāja Jelgavas Pedagoģijas skolā, 1. vidusskolā un vakara vidusskolā. Viņa pedagoģisko darbu pārtrauca 1949. gada 25. marta traģiskie notikumi, kad skolotāju paņēma no mācību stundas, kopā ar ģimeni deportēja uz Sibīriju un nometināja Omskas apgabalā. Beztiesiskais stāvoklis, vergu darbs lauksaimniecībā, nelaimes gadījums darbā 1949. gada 26. septembrī izdzēsa P. Gustava dzīvību 59 gadu vecumā. Mazs pulciņš izsūtīto latviešu pavadīja P. Gustavu uz stepē izrakto kapavietu, kur blakus viņam vēlāk klusībā apbedīja arī jaunāko no trim izsūtījumā dzimušām Gustava mazmeitām Līgu, dēla Pētera meitiņu.

Savās atmiņās JLV un HPĢ bijušie audzēkņi V. Briedis, A. Vinters, A. Hāzners un citi augstu vērtē sava skolotāja pedagoģisko darbību, Latvijas armijas virsnieka stāju, augstās morālās prasības un disciplīnu nodarbību laikā. Viņš bijis viens no zinīgākiem un taisnīgākiem skolotājiem, vairāku mācību grāmatu autors, kam nav bijuši "mīluļi". Atbrīvošanas cīņās bijis artilērijas novērotājs un no Pētera baznīcas torņa 1919.gada novembrī koriģējis artilērijas uguni kaujās pret bermontiešiem par Torņakalna atbrīvošanu, līdz ar to iegūdams sevišķu cieņu jauniešu vidū. A.Strautniece, 1934. gada absolvente, savu klases audzinātāju raksturo kā stingru un prasīgu skolotāju, kura cietā čaula slēpusi labsirdību un tēvišķību. Mūžam palikuši atmiņā P. Gustava izlaidumā teiktie vārdi, ka, dzīvē izejot, jāievēro trīs principi: mūžīgi piedot, atsacīties un uzupurēties. Taču tas esot jādara abām pusēm! H.Bikše-Rītiņa nosauc P. Gustavu par dižāko skolotāju. A. Purvišķis atceras, ka nesekmīgie skolēni vakaros aicināti uz "tējas dzeršanu" skolotāja dzīvoklī. Tēju gan dzēris pats, bet viesiem licis neskaitāmas reizes lasīt un pēc tam pārbaudījis uzdoto vielu. Pēdējo reizi A. Purvišķis P. Gustavu redzējis mazpulka vadītāja formas tērpā. Jelgavas-Mežotnes Lauksaimniecības vidusskolas skolotāju, arī P. Gustava ieguldīto darbu jaunatnes nacionāli patriotiskā audzināšanā augsti novērtējuši absolventi Vilis Hāzners, Jānis Frišvalds, Fricis Kursietis, Varimants Plūdonis, Zigurds Akots, Indulis Kažociņš un citi Latvijas armijas un leģiona virsnieki - karavīri, kas darbojušies DV organizācijā daudzu zemju vadītāju amatos. V. Hāzners savā grāmatā "Varmācības torņi" raksta: "Skolas lielākais nopelns bija sabiedrisko rosmju bagātu dabinieku sagatavošana." Skaudrajos pēckara gados P. Gustavs pēc labākās sirdsapziņas, cik to ļāva čekas modrās acis, centās izglītot jauniešus, nežēlodams brīvo laiku un veselību. Savas dzimtās mājas "Mazjukšas" viņš atdeva Jelgavas Pedagoģijas skolai par palīgsaimniecību. 1949. gada 25. martā sākās skolotāja ģimenes Golgātas ceļš uz austrumiem.

Dzimtenē atgriezās P. Gustava dzīvesbiedre Leontīne Jansone Gustava, viņa bijusī skolniece, ar meitu Dzintru, dēlu Pēteri, vedeklu Elgitu un divām mazmeitām - Zitu un Irisu. Pēteris Gustavs pats un viņa jaunākā mazmeita Līga palika Sibīrijas stepē zem rūgtajiem vērmeļu ceriem. Lai mūžos atcerētos un godinātu izcilā skolotāja un viņa dzimtas piederīgo - komunistiskā tenora upuru piemiņu, 2006.gada 30. septembrī Tērvetes kapsētā, Gustavu dzimtas kapavietā, mācītājs Sandris Ratnieks iesvētīja pieminekli, uz kura līdz ar Pētera Gustava un mazmeitas Līgas Gustavas vārdu minēti arī dēla Ērika Gustava, baigā gada upura, un māsas Cecīlijas Gustavas vārds. Viņa gāja bojā varmācīgā nāvē Maskavā 1937. gadā. Svinīgajā atklāšanas ceremonijā Pētera Gustava skarbā likteņa līdzgaitnieces - vedekla Elgita un mazmeita Irisa Gustava Beihmane dalījās atmiņās par toreizējiem notikumiem. Vedekla kopā ar otru mazmeitu Zitu Gustavu Podnieci nesen apmeklējušas traģiskā likteņa vietu tālajā Sibīrijā un atvedušas urnu ar stepes zemi, ko ieraka līdzās tikko atklātajam piemineklim. Runāja bijušie P.Gustava HPĢ, vakara viduskolas un Jelgavas Pedagoģijas skolas audzēkņi, Jelgavas Latviešu biedrības un Tērvetes pagasta padomes pārstāvji, 1. ģimnāzijas skolēnu delegācija. Pēc svinīgās ceremonijas dalījāmies kopīgās atmiņās Annas Brigaderes muzejā "Sprīdīši".

P. Gustava atceres vietas izveidošanu organizēja Jelgavas Latviešu biedrība sadarbībā ar Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļu. Ar daudzo ziedotāju atbalstu galvenie līdzekļi iegūti no P. Gustava piederīgajiem, bijušiem audzēkņiem, 1. ģimnāzijas, TB/LNNK, kaimiņu saimniecības "Lieljukšu" meitas Dzidras Lieljukses Ozollapas dēliem, brāļiem Armanda un Jāņa un citiem ziedotājiem. Transportu nodrošināja Jelgavas dome. "Sprīdīšos" laipni uzņēma Rasma Rapa.

Avots: Laiks, 28.10.2006