Labestīgs,vienkāršs,izpalīdzīgs cilvēks,kuru mīlēja daudzi.Jo viņš pats mīlēja cilvēkus.Neskatoties uz to,ka dzīve nežēloja viņu.Piedzimis 7 bērnu ģimenē,kopā ar brāļiem un māsiņu,sākoties 2.pasaules karam,tāpat kā visi Pievolgas vācu kolonijas biedri tiek izsūtīts uz Sibīriju.

Tālajā un nežēlīgajā ceļā mirst māte un tēvs,izdziest arī māsiņas un brāļa dzīvība..Par 12 gadīgā Augusta aizgādņiem kļūst mazliet vecākie 4 dzīvi palikušie brāļi.Bads un cīņa par dzīvību..Sibīrijas salā.Svešā vietā..ar vācieša zīmogu..Atklāti saukāts par fašistu,tomēr nekad Augusts nav aizmirsis arī vienkāršo krievu cilvēku palīdzīgo roku.Neskatoties uz briesmīgo sāpi,Augusts vienmēr izstaroja cilvēkmīlestību,nešķirojot nedz tautības,nedz amatus.Tālajā Krasnojarskas novadā viņš satiek savu mūža mīlestību-Ilgu,kura tāpat kā citi desmiti tūkstoši latviešu ir izsūtīta baigajā gadā.

Sarunāties sākumā nav viegli..četrās valodās,no kurām noderīgākā ir acu un roku valoda.Vāciešiem bija aizliegts precēties,lai nevairotu PSRS ienaidnieku skaitu,bet kad 1954.gadā abiem piedzimst meitiņa Daina,tad vietējās varas iestāde izņēmuma kārtā atļauj sareģistrēties.Jo kolhozam ļoti nepieciešam labi strādnieki,kas ar savu čaklumu var rādīt piemēru vietējiem plenčiem..

1956.gadā piedzimst dēls Valdis.Un 1958.gadā beidzot tiek saņemta atļauja Ilgai atgriezties mājās.Tā arī Augusts lēnām kļūst par latvieti un jaunās mājas ir Alūksnes pusē.Darbs  kolchozā,latviešu valodas apgūšana pilnībā un mīlestība uz jauno dzimteni.4 valdības apbalvojumi un sāpe par 4 brāļiem,kas palika Sibīrijā.Milzīgs trieciens par mīļā dēla Valda pāragro aiziešanu..Nu nelutina tā dzīve Augustu...

Toties prieks par mazmeitām Daci un Kristīni ,par mazmazmeitiņām -Emmu un Annu,kad tās atbrauc ciemos no tālās Amerikas.Prieks par sieviņu Ilgu,ko Augusts vienmēr sabučoja mīļi jo mīļi.Līdz pat novembra beigām...Jānis Krūmiņš.