Aresta adrese: Valmieras apriņķis, Burtnieku pagasts, Jauri
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 03/08/42
Vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags, nošauts Sverdlovskā
Ieslodzījuma vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags

LKOK nr.3/276

Apbalvots par 1919. g. 19. aprīļa cīņu pie Saru muižas Melnupes krastos. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

1919. g. 14. novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

1941. g. 14. jūnijā deportēts. Sevišķā apspriede 1942. g. 15. jūlijā piesprieda nāves sodu. Kad sods izpildīts, nav zināms.

Dzimis 1894. g. 12. maijā Aizkraukles pagastā. Beidzis pilsētas skolu, pēc tam mežkopības skolu, strādājis Jaunjelgavas mežniecībā. 

1915. g. brīvprātīgi iestājies 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā. 1916. g. maijā beidzis Kijevas karaskolu, atgriezies bataljonā, vēlākajā pulkā un piedalījies tālākajās kaujās. apbalvots ar Jura krusta IV šķiras, Staņislava II, III šķiras, Annas III, IV šķiras ordeņiem. Armijā palicis līdz tās sabrukumam. 1918. g. nov. iestājies kādā Igaunijas armijas krievu daļā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 15. martā Tērbatā. Izlūku komandas priekšnieks, vēlāk bataljona komandieris. Piedalījies visās Valmieras kājnieku pulka kaujās, sākot no Melnupes līdz Daugavai, tad cīnījies pret bermontiešiem, pēc tam Latgales frontē. 

Par nopelniem Iecavas ieņemšanā 1919. g. 14. nov. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 

1919. g. 19. apr. kaujā pie Saru muižas Melnupes krastos, kad lielinieki pēc vairāku stundu ilgas viesuļuguns devās triecienā, Kažociņš, komandēdams pulka labo spārnu, atsita uzbrukumus, cīnījās visu dienu un sekmīgi noturēja pozīcijas, no kurām Valmieras kājnieku pulks 21. apr. pārgāja veiksmīgā uzbrukumā: tā tika nodrošinātas Valkas un Viru pilsētas. 

Kažociņa nopelni kaujās pret bermontiešiem pie Iecavas 14. nov. un tālākajās operācijās atzīmēti pulka vēsturē un ģenerāļa P. Radziņa grāmatā "Latvijas atbrīvošanas karš", kā arī ģenerāļa M. Peniķa grāmatā "Latvijas nacionālās armijas cīņas". 

1922. g. maijā pārcelts uz 10. Aizputes kājnieku pulku, bataljona komandieris, saimniecības priekšnieks. 1924. g. beidzis vecāko virsnieku kursus, pulkvedis-leitnants. 1930. g. sakarā ar kādu noziegumu brīvības cīņu laikā notiesāts uz 5 gadiem spaidu darbos, taču pēc Valsts Prezidenta lēmuma apžēlots. Atvaļināts 1935. g. Jaunsaimnieks Burtnieku pagastā Birzgalēs. 

1941. g. 14. jūn. deportēts ar ģimeni uz Krieviju. PSRS leTK Sevišķā apspriede 1942. g. 15. jūl. piesprieda Kažociņam nāvessodu.