Sākoties Latvijas okupācijai, J. Marsonam tika konfiscēti īpašumi Ogrē un Rīgā un viņš ar ģimeni bija spiests pārcelties uz dzīvokli savā bijušajā īpašumā Rīgā, Vidus ielā 4. 1941. gada jūnijā tika izdots rīkojums par Jūlija Marsona arestu. Līdz ar viņu tika arestēta viņa sieva Emma, dēls Eižens un mazdēls Ivars (meitas Helēnas un znota Bruno Pavasara dēls), visi tika “nosūtīti ārpus Latvijas PSR robežām”. J.Marsons nomira 1941. gada 30. augustā Permas apgabala Soļikamskā, nošķirts no Emmas Marsones, kura izsūtījumā nomira 1952. gadā. J. Marsona nāves atzinumā nav minēts tās cēlonis, tikai aprakstīts aizgājēja izskats: “Vidēja auguma, normālas miesas būves, mati sirmi, acis brūnas.” Deviņgadīgā mazdēla Ivara Pavasara vecāki deportāciju laikā atradās Holandē. Ivars tika nošķirts no vecvecākiem un nosūtīts uz Tomsku. Pēc 1956. gada iesnieguma I. Pavasars tika attaisnots un atbrīvots no ieslodzījuma. Eižens Marsons nomira Sibīrijā 1959. gadā. 1969. gada LPSR prokuratūras slēdzienā par J. Marsona lietu konstatēts: “J. Marsons, namīpašnieks, arestēts 10.06.1941.” Prokuratūras slēdzienā tiek pieminēts, ka J. Marsons bijis gan Ogres pilsētas mērs, gan “baptistu sektas bankas direktors”, taču “jebkādas ziņas par J. Marsona kaitniecisko darbību pret padomju varu aresta materiālos netika atrastas”. Līdz ar to J. Marsons, E. Marsone un I. Pavasars tiek reabilitēti. Jūlijs Marsons ir bijis viens no izcilākajiem saimnieciskajiem vadītājiem Latvijas brīvvalsts laikā, viņa devums Ogres attīstībā ir nenovērtējams. Tas, ka daļu no pilsētas izdevumiem viņš sedza pats no savas kabatas, bija samērā neierasti gan toreiz, gan mūsdienās.

Emma Marsone bijusi vienās barakās kopā ar ievērojamo latvieti Bertu Pīpiņu. Pīpiņai nekas neesot bijis paņemt līdzi no mājām un Emma viņai palīdzējusi kā varējusi. Tomēr Pīpiņa nav izturējusi un mirusi 1942.gada novembrī.

Emma atdeva mazdēlam biezāko maizes riecienu, kad pusaudzi vēlāk vienu pašu dzina smagajos kolhozā darbos. Tā Ivars palika ar pamatskolas izglītību un kopš jaunības iedragātu veselību. Slimā Marsona kundze, zaudējusi vīru un dēlu, nenolaida rokas, bet izmisīgi cīnījās par izdzīvošanu. Viņa nopirka mājiņu, pēdējiem spēkiem iekopa sakņu dārzu un turēja mājlopus. Ivars apglabāja vecmāmiņu saltajā Sibīrijas zemē. Starp likteņa biedrēm atrada sev uzticamu dzīves draugu. Viņu kopā ar Irmas kundzi atbrīvoja 1956. gada 16. novembrī.

-----

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Vidus iela 4-4
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Ieslodzījuma vieta: Novosibirskas apgabals, Vasjuganas rajons, Tevrizas ciema padome
Miris izsūtījumā: 17/03/52
Miršanas vieta: Novosibirskas apgabals, Vasjuganas rajons, Tevrizas ciema padome

Avots: Latvija, 20.06.1956