Dzimis Zaubes pagasta "Iņģēnu" mājās. Tēvs Kārlis Ķuze, māte Anna Ķuze. Skolas gaitas sāka Jaunpils draudzes skolā, vēlāk pāriet uz Nītaures Ministrijas skolu un Cēsu pilsētas skolu.

1892.gadā sāka strādāt par palīgskolotāju Jaunpils draudzes skolā un pēc gada iegūst skolotāja diplomu.

1894.gadā strādā par palīgskolotāju pie Raunas Baižkalnā.

1897.gadā skolu slēdz un Vilhelms pārceļas uz Rīgu, kur sāka strādāt fabrikas "Otto Erbe" (darbarīku ražošana: vīles, cirvji, kapļi utt.). Strādā kā algu aprēķināšanas darbinieks, korespondents, ceļojošs aģents utt.

Apprecas 1901.gadā ar Olgu Zeltiņu.

1906.gadā sāk darboties kā pastāvīgs uzņēmējs. No kāda sava drauga par lētu maksu ar visiem parādiem nopērk koka namu Laboratorijas ielā 7, un pārceļas turp ar ģimeni, un atver pārtikas veikalu. Veikalā tirgoja sieva un sievasmāte, bet pats turpināja strādāt Erbes fabrikā. Veikals izput un Ķuze bija spiests māju pārdot.

1910.g. viņš noīrēja telpas Avotu ielā 16 un atvēra maiznīcu un konditoreju. Bija spiests aiziet no algotā darba.

1912.gadā spiests pārdot telpas Avotu ielā, bet izdevīgi nopirka namu Krāsotāju ielā 25, un uzbūvēja darbnīcas, cehu, tvaika cepamo krāsni. 

1912.g. ierīkoja nelielu konfekšu ražotni. 

1913.g. Ķuzes uzņēmumā nodarbināti jau 60 cilvēki un viņa īpašumā ir 4 veikali.

1.pasaules kara laikā visa ražošana no Rīgas tika evakuēta uz Krieviju. Ķuze ar ģimeni dodas uz Maskavu. Maskavā viņš strādāja uzņēmumā "Centrosojuz", paralēli iegādājas telpas, nodibināja uzņēmumu "Sokol" un sāka eikaliptu-mentola, iesala konfekšu ražošanu. Tā kā kara laikā rodas problēmas ar izejvielām — cukuru - viņš bija spiests ražošanu pārtraukt. Lai izdzīvotu, sāka ražot zābaksmēri. Pēc lielinieku uzvaras visa privātā darbība Krievijā tika aizliegta, tāpēc Ķuze sāka slepeni ražot un pārdot parafīna sveces un vārīt ziepes.

1920.gada rudenī Ķuze ar ģimeni atgriezās Rīgā, kur fabrika bija izpostīta. Tajā pašā gadā atjaunoja darbu Krāsotāju ielas biskvītu ceptuvē.

1923.gadā sāka celt jaunu fabriku, atvēra veikalu Brīvības ielā 13.

1930.gadā  sāka kafijas ražošanu.

1933.gadā ierīkoja piena kondensēšanas nodaļu.

1934.gadā -  jauna fabrikas ēka Artilērijas ielā.

1935.gadā pārorganizē uzņēmumu par akciju sabiedrību "A./S. Ķuze" ar pamatkapitālu 1 200 000 Ls.

"A./S. Ķuze" savu produkciju - saldumi ap 500 šķirnēm, biskvīti 50 šķirnes, šokolāde 65 šķirnes, konfektes 150 šķirnes, vafeles 25 šķirnes, kafija 30 šķirnes, kā arī piparkūkas, eglīšu konfektes,pildītas un nepildītas figūras u.c. — eksportēja uz Eiropas valstīm Ziem. Ameriku, Āfriku, Āziju, Austrāliju. 1935.g. "A./S. Ķuze" eksportēja 485004 kg produkcijas.

Ķuze dzīvoja nevis kādā prestižā Rīgas rajonā, bet vietā, kas izsenis tiek saukta par strādnieku rajonu - Grīziņkalnā. Ķuzes dzīvoklis atradās gandrīz vai uzņēmuma teritorijā - Krāsotāju ielā 25, tā logi izgāja uz fabrikas iekšpagalmu.

1940.gadā A/S "Ķuze" fabrika un veikali tika nacionalizēti, bet tas Ķuzi nepaglāba no izsūtīšanas. 1941.gadā viņu izveda lopu vagonā līdz nonāca lēģerī pie Soļikamskas Dienvidurālos. Viņa sieva jau bija mirusi 1938.gadā.   1941.gada septembrī mirst.

         ***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Krāsotāju iela 25-27
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 04/09/41
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, miris Usoļlaga Surmogas nometnē Nr. 8

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Vilhelms Ķuze varat meklēt vietnē news.lv.

      ****

V.Urtāns savās atmiņās par V.Ķuzi Sibīrijā: "Resns, pamaza auguma viņš caurām dienām sēdēja lēģera vidū uz kluča un kaut ko rakstīja ar saglabātu zīmuļa galu uz baltu lapu strēmelēm. Meža darbos viņu nedzina, arī citos fiziskajos darbos bijušais saldumrūpnieks bija nevarīgs. Liekas,  pat trūcīgā ēdiena reizēs viņš sēdēja uz kluča un pēc laiciņa uzšņāpa uz baltajām lapas strēmelēm kādu teikumu. Un tā dienu no dienas. Izrādījās, ka viņš sastāda receptes konfektēm, vafelēm, cepumiem un citiem gardumiem."

V.Urtāns pateicībā par dažām avenēm no pulkveža E.Jirgensona bija saņēmis divas konfektes "Saiva": "Konfekte - tas tur bija brīnums!  Pateikdamies un pirmajā mirklī nezinādams, ko darīt, ieraudzīju lēģera vidū kā parasti uz kluča sēdošo sapņaino un mazrunīgo saldumu karali. Man ieskrēja galvā doma uzdāvināt vienu konfekti Ķuzem.... Ķuze neticēdams skatās uz konfekti, uz mani, tad kaut kur debesīs un atkal uz konfekti . Drebošām rokām piespiedis "Saivu " pie krūtīm, Ķuze teica: "Mīļais draugs, tā ir visdārgākā konfekte manā mūžā. Ja nu mēs vēl satiktos brīvē, tu varēsi ēst kādas tik gribi konfektes visu mūžu!"  

Avots: žurnāls Karogs. 1988.g.sept.