Ādolfs Kontrovskis
Ādolfs Kontrovskis
- Дата рождения:
- 24.08.1897
- Дата смерти:
- 17.05.1942
- Продолжительность жизни:
- 44
- Дней с рождения:
- 46279
- Годы с рождения:
- 126
- Дни после смерти:
- 29942
- Годы после смерти:
- 81
- Отчество:
- Friča dēls
- Категории:
- 9 Полковник, Жертва репрессий (геноцида) советского режима, Кавалер ордена Виестурс, Участник Первой мировой войны, Участник боев независимости
- Национальность:
- латыш
- Кладбище:
- Указать кладбище
"Latvijas Kareivja" redaktors, pulkvedis-leitnants.
Pulkvedis - leitinants apbalvots ar I. šķira Viestura ordeni ar šķēpiem 04.12.1939.g.
Dzimis Asītes pagastā amatnieka daudzbērnu ģimenē.
Мācījies Aizputes pilsētas komercskolā.
Piedalījās Brīvības cīņās no 1919.g.aprīļa. Vēlāk dienēja Armijas štābā.
Autors grāmatai "Kādiem mums jābūt" (vadonis morālā audzināšanā), 1935.g.
Krievijas Valsts Kara arhīvā, Baltijas Sevišķā kara apgabala fonda materiālos Armijas štāba kultūras daļas priekšnieks Ā.Kontrovskis, raksturots kā lielisks virsnieks bez „īpašiem aizrādījumiem”.
****
Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Kantora iela 16. Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 17/05/42 Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, noslepkavots nošaujot - Soļikamskā Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Ādolfs Kontrovskis varat meklēt vietnē news.lv.
Tautas skaitīšana
https://www.familysearch.org/.../61903/3:1:3Q9M-C3SH-7WH6...
Virsnieka lieta; https://www.familysearch.org/.../61903/3:1:3Q9M-CSVV-9XR3...
Deportēta arī ģimene uz Krasnojarsku, Kansku, Dudinku un Igarku.. Sieva Elza dz. Zariņa, no izsūtījuma Ziemeļos Latvijā pārbrauca 1965.gadā
Meita Valda (1923.21.03). Dēls Ivars (1931.10.05) atgriezās 1947.gadā sakarā ar slimību.
Источник: news.lv, G. Kulmane, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Нет привязок к месту
Взаимоотношения не установлены
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
Объявления
