*1904. VI 22. Maskavā

                1926/1944. Farmakoloģijas un fizioloģijas institūtā, asistents, lektors,

                1930. beidzis Latvijas Universitāti,

                1934. ieguva Dr. med. grādu,

                1943. Antonijas 18-8.

1944.gadā dodas bēgļu gaitās Vācijā un līdz 1946.gadam strādāja Mārburgas universitātē par bioķīmijas institūta vadītāju. Jau sākot no 1926. g. līdz pat 1949. g. strādājis eksperimentālos pētījumos gan Rīgā, gan Upsalā, Lozannā, Parīzē (Sorbonnā), Romā, Mārburgā, vēlāk Kalifornijā — Institute of Technology. Publicējis 26 zinātniskus darbus dažādās valodās. Kalifornijā 1950.gadā kā pirmais latviešu ārsts ieguva prakses tiesības. Līdz 1970. gadam praktizē Losandželosā un Santa Monikā. 1958.gadā Dr. Vegers izpelnījās lielu sabiedrības ievērību presē, radio un televīzijā ar to, ka izrakstīja 2 nāves apliecības no sirds infarkta mirušiem pacientiem, uzdodot smogu par nāves līdzcēloni. 1970. g. Dr. Vegers iegādājās San Diego rajonā rančo.

Miris Kalifornijā.

                Avots:       LVVA P1023-2-18-44.;

                                „Es viņu pazīstu”, R., 1939.