Jēkabs Stumbergs

Добавить Фото!
Дата рождения:
14.11.1866
Дата смерти:
17.02.1935
Похоронен:
23.02.1935
Продолжительность жизни:
68
Дней с рождения:
57508
Годы с рождения:
157
Дни после смерти:
32576
Годы после смерти:
89
Отчество:
Jānis
Имя при рождении:
Stumbergs
Категории:
Адвокат, Бухгалтер, Издатель, Кавалер ордена Трёх звёзд, Общественный деятель, Переводчик, Публицист , Рабочий, Родом из Латвии, Служащий, Студент, Судья, Юрист
Национальность:
 латыш
Кладбище:
Ķekavas pagasts, Mellupu kapi

* 1866. XI 14. Lieliecavas pag. + 1935. II 17. 

                Bij. Privāts advokāts,

                Bij. Rīgas Valmieras miertiesu sapulcē,

                1918/1920. miertiesnesis pie Rīgas apgabaltiesās,

                1920/1925. tiesnesis Rīgas apgabaltiesā,

                1925/1934. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs,

                1928. XI 14. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV šķiru # 618.

                1934. IX 01. pensionēts,

                1934. Goda tiesnesis,

                Bij. Rīgas Sv. Jāņa draudzes baznīcas priekšnieks,

               

                Avots:       „Svētdienas Rīts“ # 9/1935.

 

Rīgas 2. pils. slimnīcā vakarrīt miris Rīgas apgabaltiesas 2. kriminālnod. bij. vadītājs Jēkaba Štumbergs.
Viņš dzimis 1866. gadā Bauskas apr. Iecavas pag. Lielmēļu mājās.
Jurista karjeru sācis Rīgā kā privātadvokāts. Līdzdarbojies vairākos laikrakstos un pēc Latvijas valsts nodibināšanas bijis arī „Valdības Vēstneša" redaktors. 1918.gadā iecelts par miertiesnesi. Nelaiķis bija arī iecienīts publicists un personīgi allaž stāvēja tuvu mūsu rakstnieku saimei. (nelaiķa dzīves biedrene bija rakstnieku aprindās labi pazīstamā dzejniece Melnupju Marija, arī priekš kādiem gadiem mirusi)

Avots: Rīts, 18.02.1935

************

Jēkabs Stumbergs (dzimis 1866. gada 14. novembrī, miris 1935. gada 17. februārī) bija latviešu jurists un publicists.

Satura rādītājs

Biogrāfija

Jēkabs Stumbergs dzimis Iecavas pagasta Lielmellupos, kā zemkopja dēls.

Mācījies Slokas pagastadraudzes skolā, pēc tam Rīgas apriņķa tirdzniecības skolā. To beidzis 1884. gadā un pēc tam vairākus gadus strādājis par laukstrādnieku tēva saimniecībā.

1887. gada februārī sācis strādāt par ierēdni Rīgas zemes policijā, pēc tam maģistrāta kriminālā nodaļā un Rīgas 3. iecirkņa miertiesneša kancelejā.

1894. gada novembrī izturējis pārbaudījumus un ieguvis tiesības strādāt par advokātu. Šo arodu piekopis līdz 1915. gadam.

Pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gada novembrī izpildījis "Pagaidu Valdības Vēstneša" redaktora pienākumus.

1918. gada decembrī iecelts par miertiesnesi Rīgā,

1920. gada augusta beigās pārcelts par Rīgas apgabaltiesas locekli.

No 1923. gada februāra vadījis šīs tiesas 2. kriminālnodaļu.

1925. gada jūlijā Ministru kabinets apstiprinājis Stumbergu par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru. Šajos divos amatos viņš nostrādājis līdz aiziešanai pensijā 1934. gadā.

Paralēli jurista darbam aktīvi darbojies arī žurnālistikā. Publicējis rakstus laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" un no 1906. gada arī laikrakstā "Latvija". Bijis šī laikraksta atbildīgais redaktors no 1907. gada jūlija līdz 1908. gada augustam. Pēc tam bijis liberālā vācu laikraksta "Rigasche Neueste Nachrichten" līdzstrādnieks. Bet nedaudz vēlāk kļuvis par laikraksta "Dzimtenes Vēstnesis" politiskās nodaļas vadītāju. Šajā amatā nostrādājis līdz 1914. gada februārim. Neilgu laiku bijis arī Maskavas laikraksta "Ruskoe Slovo" Rīgas korespondents.

1915. gada pirmajā pusgadā laikraksta "Līdums" redaktors. Pēc tam evakuējies no kara uz Petrogradu un tur darbojies Latviešu bēgļu apgādes komitejā — vadījis viņu laikrakstu "Ziņojumi".

Jēkabs Stumbergs miris 1935. gada 17. februārī. Apbedīts Iecavas kapos.

Apbalvojumi un pagodinājumi

Triju Zvaigžņu ordenis, 4. šķira Nr. 618 (1928).

Goda tiesnesis (1934).

************************************************

Dzimis 1866. g. 14. nov. Lieliecavas pag. Lielmellupos (tag. atrodas Ķekavas pag.) lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jānis. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies 2. Rīgas apr. skolā, pēc tam Rīgas tirdzniecības skolā (beidzis 1884. g.).

No 1884. g. laukstrādnieks, no 1887. g. kancelejists Rīgas landfogtejtiesas Policijas tiesā, no 1888. g. kancelejists Rīgas maģistrāta kriminālnodaļā.

No 1889. g. Rīgas 3. iecirkņa miertiesneša rakstvedis un tulks.

1894.–1917. g. privātadvokāts Rīgas–Valmieras Miertiesnešu sapulcē.

Vienlaicīgi 1894.–96. g. bijis Slokas pilsētas valdes sekretārsgrāmatvedis un Slokas pilsētas Bāriņtiesas sekretārs, 1907.–18. g. dažādu laikrakstu līdzstrādnieks.

Darbojies laikraksta “Dzimtenes Vēstnesis” redakcijā. 

1. pasaules kara laikā arī Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā Petrogradā, bijis informatīvā izdevuma “Ziņojums” izdevējs.

1918. g. dec. Latvijas Pagaidu valdība iecēlusi par laikraksta “Valdības Vēstnesis” redaktoru, taču jau 1918. g. 16. dec. iecelts par Rīgas pilsētas 2. iecirkņa miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā.

No 1920. g. 10. jūn. uzdots pārzināt arī Rīgas pilsētas 1., 6. un 9. iecirkņu miertiesas.

No 1920. g. 30. aug. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 2. kriminālnodaļā (1923. g. febr.–1927. g. kriminālnodaļas vadītājs).

No 1925. g. 14. jūl. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs (1934. g. 23. aug. atbrīvots no amata pēc paša lūguma).

No 1929. g. Latvijas Tiesnešu biedrības priekšnieks.

1934. g. 9. okt. ar Ministru kabineta lēmumu ieskaitīts goda tiesnešos.

No 1920. g. bijis Rīgas Sv. Jāņa draudzes padomes loceklis un no 1922. g. draudzes valdes loceklis.

Rakstījis izdevumiem “Jaunākās Ziņas”, “Latvis” un “Tieslietu Ministrijas Vēstnesis”.

No 1930. g. dzīvojis Iecavas pag. Lejasmellupos.

Miris 1935. g. 17. febr. Rīgas pilsētas 2. slimnīcā.

Apbedīts tag. Ķekavas pag. Mellupu kapos.

Apbalvojumi: Latvijas TZo IV šķ.

Precējies ar dzejnieci Luīzi Mariju Bētiņu (pseidonīms Melnupju Marija; 1870. g. 1. janv. Bērzmuižas pag. Bētiņos–1927. g. 15. sept. Rīgā).

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1004. l.; 26. apr., 367. l.; 5213. f., 1. apr., 4509. l.; LDG; Līgotņu Jēkabs. Jēkabs Stumbergs. Burtnieks. 1935. Nr. 3.

No J. Stumberga 1927. g. 3. okt. raksta tieslietu ministram E. Bitem: “Ņemot vērā, ka man uzticētais ar smagu atbildību saistītais amats redzami uzliek man pienākumus, kuru pareiza izpildīšana iet pāri maniem spēkiem, un ka nav paredzams, ka apstākļi turpmāk labosies, es jutos spiests Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam iesniegt lūgumu izgādāt manu atlaišanu no ieņemtā amata – jau septembra mēneša sākumā. Lai lietas man uzticētā nodaļā pārāk nesastrēgtu, padevīgi lūdzu Jūs, Ministra kungs, arī no Jūsu puses veicināt mana iesniegtā lūguma jo drīzāku labvēlīgu izšķiršanu un uzticēt manu 196 vietu kādam jaunam, svaigam spēkam, kas to varētu ar sekmēm tālāk izpildīt.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1004. l., 10. lp.)

No Līgotņu Jēkaba rakstītā J. Stumberga nekrologa 1935. g. žurnālā “Burtnieks”, Nr. 3: “1918. g., nodibinoties Latvijas valstij, Stumbergu iecēla par Latvijas valdības “Valdības Vēstneša” redaktoru. Lielinieku iebrukums drīz pārtrauca šo darbu. Pēc tam Stumbergs darbojās kā miertiesnesis, bet ar 1920. g. pārgāja par tiesnesi Rīgas apgabaltiesas kriminālnodaļā. Arī še viņš bija tas pats priekšzīmīgais pienākuma cilvēks, izlietodams savas jaunās valsts un tautas labā pa gadiem iegūtās kuplās aroda zināšanas. Dzīvodams Torņkalnā, viņš tomēr centās darbā būt jau no pirmajiem, un pēc 8 rītā nācās viņu sastapt Brīvības bulvārī, ceļā uz darbu. Arī tad atgriezās sarunas par nelaiķa žurnālista darbību.”

Источник: wikipedia.org, biographien.lv

Нет привязок к месту

    loading...

        Связи

        ИмяРодствоДата рожденияДата смертиОписание
        1
        Jānis StumbergsОтец
        2Marija StumbergaMarija StumbergaЖена01.01.187015.09.1927
        3Kārlis BētiņšKārlis BētiņšСвекор/тесть00.00.1828
        4
        Kristaps BētiņšШурин00.00.1858
        5Teodors BētiņšTeodors BētiņšШурин14.03.185910.03.1936
        6Roberts BētiņšRoberts BētiņšШурин09.03.187511.09.1961
        7Jānis BētiņšJānis BētiņšШурин09.05.185600.00.1946
        8Карлис  БетиньшКарлис БетиньшШурин27.10.186728.03.1943

        Не указано событие

        Бирки