Latviešu gleznotājs, grafiķis, dzejnieks. Vairāk kā 150 grāmatu ilustrators un vairāku bērnu grāmatu tekstu autors.

Kronenbergs ir dzimis Slokas pagasta Braņķu ciemā "Ceriņu" mājās 1887.gada 18.oktobrī. Vecāki Elizabete un Jēkabs. Pirmo izglītību Alberts ieguva krusttēva Alberta Hāznera tautas skolā, kas atradās tagadējā Valkas ielā Jūrmalā.

1903—1906.g. mācījies Blūma mākslas skolā

1906—1908.g.  Jaņa Rozentāla studijā

1910. gadā viņš kļūst par Jaunības Teku, vēlāk Mazo Jaunības Teku pastāvīgu illustrātoru. Sākuma gados viņa darbiem vēl trūkst stilistiskas skaidrības un vienības; viņa illustrācijas var pazīt tikai pēc paraksta.

1911—1915.g. Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā.

Kopš 1911. gada piedalījās izstādēs. Viņš ir ilustrējis apmēram 130 grāmatas, tai skaitā paša rakstītas.

Iesaukts armijā Pirmā pasaules kara laikā, dienējis 7.Bauskas latviešu strēlnieku pulkā. 

1917. gadā leskaitīts Krievijas Sarkanajā armijā un karojis pret Krievijas carisko armiju no Pēterburgas līdz Krievijas (Ukrainas) dienvidiem, cīnas beidzot Perekopā. 

Pēc kara dzīvojis Rīgā:

1921. Zvejnieku 9,

1921/1938. Lāčplēša 50,

Latvijas tēlotāju mākslas biedrības biedrs.

1931. gadā iznāca pirmā mākslinieka bilžu grāmata bērniem (ar autora tekstu) «Mazais ganiņš».  Benjamiņa izdevniecība bija ieplānojusi izdot krāšņu bērnu grāmatu. Par illustrātoru bija sarunāts Kronenbergs, bet tā kā nevarēja atrast piemērota teksta, tad Kronenbergs pats pirmo reizi apņēmās rakstīt. Tā radās Mazais ganiņš un viņa brīnišķīgais ceļojums.

1932. gadā iznāca Zelta laiki;

1934. gadā − Tuntuļu Jurītis (iecerē Bucītis Ansītis);

1937. gadā − Jērādiņa jeb Stāsts par Gerchardu Erchardu Sīpoliņu;

1938.    gadā − Sprunguļmuižā gada tirgus. 

Publicējis arī karikatūras. Kronenbergs bija Neatkarīgo mākslinieku vienības loceklis. 

Otrā pasaules kara laikā sieva Marija gribēja emigrēt un jau bija nopirkusi biļetes uz vācu kuģa, bet Alberts nevarēja no Jūrmalas tikt uz Rīgu, jo bija saspridzināts tilts. Ģimene palika Latvijā un tikai Marijas blatu dēļ, jo bija ginekoloģe arī Kalnbērziņa sievai, viņiem  netika atņemts ne 5 istabu dzīvoklis Rīgā, ne vasarnīca Jūrmalā. Vasarnīcu nacionalizēja 1960.gadā, kas Mariju sagrāva.

1945. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības locekli.

Pēc Otra pasaules kaŗa žurnālā Bērnība iespiesti gaŗāki dzejojumi − 

• 1949. − „Pieci kaķi”,
• 1949. − „Gusts sprukās” un
• 1950. − „Divnieks”.

Pēc viņa darbiem ir tikušas iestudētas vairākas Dailes teātra izrādes.

1995. gadā tika dibināta Alberta Kronenberga prēmija Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas audzēkņiem.

Apbedīts Meža kapos. Pieminekli "Mazais ganiņš" viņa kapa vietai veidojis tēlnieks Juris Mauriņš.

 Saistībā ar viņa 120 gadu jubileju, 2007.gada 18.oktobrī Jūrmalā atklāta viņam veltīta piemiņas zīme. Koka un metāla skulptūru komplekss veidots kā atvērta grāmata, ap kuru izvietojušies pasaku tēli. Zīmes uzstādīšanas vieta ir izvēlēta pie Slokas bibliotēkas (Raiņa ielā 3), kur tika iespiesta Kronenberga pirmā grāmata. Piemiņas zīmi uzstādīja A/S „Būvuzņēmums „Restaurators””, tās autori — tēlnieks Edvīns Krūmiņš un arhitekts Valdis Šmits.

Ģimene

• māte Elizabete, 
• sieva. Marija dz. Mežancis.
• meita Rūta Kronenberga
• mazmeita Ilze Saulīte

                Avots:       LVVA 2942-1-7906.;

                               „Es viņu pazīstu”, R., 1939.

Alberts Kronenbergs (18. X 1887 - 16. IX 1958).