Herberts Gediņš
Herberts Gediņš
- Дата рождения:
- 18.09.1896
- Дата смерти:
- 08.10.1973
- Продолжительность жизни:
- 77
- Дней с рождения:
- 46613
- Годы с рождения:
- 127
- Дни после смерти:
- 18470
- Годы после смерти:
- 50
- Отчество:
- Jānis
- Категории:
- Врач, Масон, Стрелок, Узник ГУЛАГа, Участник Первой мировой войны, Член студентеческой корпорации
- Национальность:
- латыш
- Кладбище:
- Priedeskroga kapi, Vecumnieku pagasts
Izglītība. Abs. 1914. g. Rīgas pils. ģimn., no 1914. g. rud. līdz 1918. g. pav. sem. TU Medicīnas fak.. 1920. g. 21. sept. studijas turpinājis LU Medicīnas fak. (no 4. kursa), abs. 1923. g. 19. dec., iegūstot ārsta diplomu (pēc saīs. progr.).
Darbība. No 1919. g. 16. jūl. līdz 1920. g. 28. sept. dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā (jaunākais ārsts leitnants). 1931. g. ārsts Viesītē. 1938. g. strādājis Bauskas apr. Skaistkalnē, no 1944. g. 17. marta ārsts Rundālē. 1944. g. dec. dzīvojis Ventspilī. 1945. g. izsūtīts. Pēc atgriešanās strādājis Vecpiebalgas slimnīcā, vēlāk Madonas raj. Saikavā, un Vecumnieku slimnīcā. Pēc aiziešanas pensijā dzīvojis Vecumnieku pag. Apb. Vecumnieku pag., Priedeskroga kapsētā dzimtas kapos.
Ģimene. Tēvs Jānis (dz. 1841, m. 1900), māte Katrīna Zauers (dz. 1861, m. 1949). Māsas Anna (dz. 1883, m. 1943), Katrīna (dz. 1884, m. 1979), Marta (dz. 1885, m. 1950), Elizabete (dz. 1887, m. 1970) un Lūcija (dz. 1888, m. 1956), brālis Arveds (Vent!). Prec. Jutu Rosu Beķere (dz. 1905 – m. 1996, Vācijā; izšķīrās un ar baltvāciešiem izceļoja 1940. g.). Dēls Herberts.
Avoti: EAA 402-1-5999, 402-1-6000, 402-7-886; LNA LVVA 7247-1-4298
Источник: wikipedia.org, news.lv, biographien.lv
Нет привязок к месту
Связи
| Имя | Родство | Описание | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Arveds Gediņš | Брат | |
| 2 | Miķelis Gediņš | Племянник | ||
| 3 | Vera Gediņa | Свояченица | ||
| 4 |  | Ainārs Ritenbergs | Единомышленник | |
| 5 |  | Augusts Kurčins | Единомышленник | |
| 6 |  | Rūdolfs Driba | Единомышленник |
17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"
Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.
Объявления
