* 1902. I 07. Smiltenes pag.; M. Minna dz. Rudzītis, S. Ērika dz. Reins. 

                               + 1947. X 06. Krievijā.

                1922/1929. Beidzis Latvijas Universitāti, mag. jur.,

                1929/1930. Rīgas Apgabaltiesas miertiesnesis,

                1930/1938. Rīgas Apgabaltiesas loceklis,

                1936/1940. Aizsargu organizācijā,

                1937. XI 01. Rīgas V aizsargu pulka tieslietu darbvedis,

                1938/1944. Rīgas Apgabaltiesas vice priekšsēdētājs,

                1944/1946. Vācijā,

                1947. I 13. arestēts,    

                Rīgas juristu biedrības valdes loceklis,

                Rīgas Latviešu biedrības biedrs,

                Latvijas tiesnešu biedrības biedrs,

                Korporācijas Fraternita Lettica filistrs,

                Smiltenes pagasta Draudu māju īpašnieks,

                1940. dzīvo Baznīcas 39-4.

                Avots:       LVVA 1640-1-522-59.;

                               „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                               „Latvijas Universitātes absolventi juristi., R., 1999.

******************************************

Dzimis 1902. g. 7. janv. Smiltenes pag. Meždrandos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Pēteris, māte Minna, dz. Rudzīte. Latvietis, luterticīgs.

No 1910. g. mācījies Smiltenes pag. Mežoles pamatskolā, pēc tam Smiltenes draudzes skolā (beidzis 1915. g. pavasarī). 1918. g. apr.–1919. g. 5. jūn. strādājis par kantoristu biedrības “Konzums” Smiltenes nod.

Pēc tam mobilizēts Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), dienējis Smiltenes pilsētas un iecirkņa komandantūrā, mobilizācijas komisijas darbvedis (kareivis rakstvedis). 1920. g. 1. janv. atvaļināts, strādājis par veikala vadītāja v. i kooperatīvo biedrību centrālās savienības “Konzums” Smiltenes nodaļā, 1920. g. martā–aug. bijis Smiltenes Pils muižas kantorists. 1922. g. aug. kā eksternis beidzis Valsts vidusskolu pieaugušajiem.

1922. g. uzsācis tieslietu studijas LU (beidzis 1930. g. apr.).

No 1920. g. 16. aug. Rīgas apgabaltiesas 2. kriminālnodaļas jaunākā kancelejista v. i. (no 1921. g. janv. vecākā kancelejista v. i., 1921. g. okt. iecelts par sekretāra palīgu, 1924. g. jūn. par sekretāra v. i., 1925. g. jūn. par sekretāru).

1927. g. janv. iecelts par Rīgas apgabaltiesas papildu miertiesnesi; strādājis Rīgas miertiesneša iecirkņos, 2. kriminālnodaļā. No 1929. g. jūl. miertiesnesis, no 1930. g. 9. okt. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 3. civilnodaļā. 1934. g. dec. atļauts strādāt arī par bij. a/s “Krievu–Baltijas vagonu fabrika” likvidācijas komisijas locekli. No 1938. g. 4. febr. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs; bijis 3. civilnodaļas vadītājs, pēc tam 1. civilnodaļas vadītājs.

No 1940. g. 16. janv. iecelts par Latvijas Profesiju kameras locekli.

No 1936. g. bijis 5. Rīgas aizsargu pulka Saimniecības vada aizsargs. 20. gadu pirmajā pusē darbojies biedrībā “Tēvijas sargi”.

 Līdz 1934. g. vairākus gadus bijis LZS biedrs.

 Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Latvijas Juristu biedrībā (valdes loceklis), Rīgas Latviešu biedrībā, atvaļināto karavīru biedrībā “Ziemeļnieki” (valdes loceklis), Latvijas un PSRS tautu kulturālās tuvināšanas biedrībā, Latviešu–igauņu un Latviešu–itāļu tuvināšanās biedrībā, Rīgas Juristu biedrībā (valdes loceklis) un biedrībā “Aleksandra Būmaņa piemiņas fonds”.

Lasījis lekcijas un vadījis nodarbības civiltiesībās Latvijas Tautas universitātē, Iekšlietu ministrijas pašvaldības darbinieku kursos.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas vicepriekšsēdētājs, 1. civilnodaļas vadītājs.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1946. g. ar ģimeni no padomju okupācijas zonas Vācijā atsūtīts uz Latviju.

1947. g. 13. janv. apcietināts, 1947. g. 17. jūn. Latvijas PSR Augstākā Tiesa atzinusi par vainīgu vācu okupācijas režīma atbalstīšanā, piespriests četru gadu ieslodzījums soda nometnē Kemerovas apg. Taštagolas raj.

Miris ieslodzījumā 1947. g. 6. okt.

Precējies 1940. g. 22. febr. ar arhitektūras studenti Ēriku Amildu Reinu (dz. 1911. g. 26. martā Rīgā), dēls Vitauts (dz. 1944. g.); abi 1949.–56. g. izsūtījumā Amūras apg.

Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistrs.

D. Instrukcija Rīgas apgabaltiesas raj. miertiesām (arī apriņķu iecirkņu miertiesnešiem) kā otrai instance pagasttiesu lietās. Rīga, 1934 (sast. kopā ar P. Leitānu); Nodevu likumi. Rīga, 1937 (sast. kopā ar J. Lauvu); Mantojumu lietu kārtošana. Rīga, 1937 (sast.).

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 275. l.; 7427. f., 1. apr., 5747. l.; Aizsargu kartotēka; LNA LVA, 1986. f., 2. apr., P-9271. l.; LVD; EVP; LUAJ; Fraternitas Lettica gadu gaitā. Vēsturisks atskats. Albums. Rīga, 2007., 95. lpp.

No J. Drandes 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Mani vecāki un priekšgājēji cēlušies no darba zemniekiem. Mans tēvs kopā ar diviem brāļiem mantoja no sava tēva lauku māju, kuru sadalot manam tēvam piekrita ap 8 ha aramzemes liela saimniecība. Šai lauku sētā [..] piedzimu es kā vecāku otrais bērns. Bērnību pavadīju mājās. [..] Ap manu vienpadsmito dzīvības gadu nomira tēvs. Māte saimniecību turpināt nevarēja, tāpēc to iznomāja. Niecīgā noma bija vienīgais ienākuma avots, no kuras vajadzēja pārtikt trim cilvēkiem, mātei un diviem bērniem – skolniekiem. Māsa neizturēja, saslima ar tuberkulozi un mira. Pēc draudzes skolas beigšanas nācās meklēt nodarbošanos ārpus mājas. Nedaudz vecāks par četrpadsmit gadiem uzsāku darba gaitas Smiltenes konzumbiedrībā, no sākuma kā veikala māceklis, vēlāk – pārdevējs. Kaut arī degvielu mucas, cukura un labības maisi smagi lieca nenobriedušos plecus, tomēr stiprāka auga pārliecība, ka ar savu darbu jātiek uz priekšu. Viss brīvais laiks pēc darba pagāja pie grāmatām: mācījos vispārizglītojošos priekšmetus, grāmatvedību, valodas.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 275. l., 26., 27. lp.)