Šorīt agri miris 75 gadu vecumā mūsu biškopības celmlauzis Paulis Grīnups. Nelaiķis dzimis 1864. gada 31. oktobrī Birzgales pagastā, kā lauksaimnieka dēls. Pēc Vecsātu zemkooības skolas beigšanas 3 gadus darbojies kā muižas pārvaldnieks Viļņas guberņā. Tanī pašā laikā sācis interesēties par dravniecību un, lai iegūtu plašākas zināšanas biškopībā, specializējies Vācijā un Kaukāzā. Nodibinoties Latvijas valstij, P. Grīnups atgriežas tēvzemē un darbojas Latvijas lauksaimniecības centralbiedrībā kā biškopības speciālists. 1920. gadā viņš nodibināja Latvijas biškopības centrālbiedrību, bet 1922. gadā noorganizē Vecbebru biškopības — dārzkopības skolu, kurā skaitās arī kā pirmais skolas pārzinis. Vada arī Rīgas praktisko biškopju biedrību, kura apvienota biškopības centrālbiedrībā. P. Grīnupam lieli nopelni izpostītās Latvijas dravniecības atjaunošanā, pie kuras viņš ķēries ar vislielāko dedzību un aizrautību. Viņš sarakstījis vairākas grāmatas par biškopību, kā arī rediģējis žurnālu «Latvijas biškopis» līdz tam laikam, kamēr lauksaimniecības kamera pārņēma biškopības centrālbiedrību. Pēdējos gadus P- Grīnups slimoja.
Nelaiķis Paulis Grīnups miris savā dzīvoklī, Rīgā, Lāčplēša ielā 27. Viņu apbedīs Meža kapos. Jau ilgāku laiku nelaiķis slimojis ar sklerozi un pagājušā rudenī kādu mēnesi ārstējies pilsētas 1. slimnīcā.

Avots: Brīvā zeme, 03.02.1940

          Dārzkopības un biškopības žurnāls, 02.1940