Pirmā sieviete Eiropā ar teologa grādu, Cīrihe 1914.g.

1920.g-1940.g. ētikas un ticības mācības skolotāja, klases audzinatāja Rīgas pilsētas 2. un 3. ģimnāzijā. Pēc 2.pasaules kara bija vācu valodas skolotāja.

"Laiks" 1986.gada martā raksta: " No Latvijas saņemta ziņa, ka 1. janvārī Rīgā mirusi teoloģe Zenta Brauere, pazīstama ticības mācības skolotāja Rīgas pilsētas 2. un 3. ģimnāzijā. Zenta Brauere dzimusi 1888. g. 21. nov. Krustpilī. Tēvs - diplomēts mērnieks, bet māte pazīstama solo dziedātāja Marija Martinsone.

Pēc Tērbatas ģimnāzijas absolvēšanas Zenta Brauere studē teoloģiju Clrihē, Šveicē, iegūstot savu pirmo grādu teoloģijā 1914. gadā. Viņa ir ne tikai pirmā latviešu sieviete, bet vispār pirmā sieviete Eiropā, kas teoloģijā iegūst zinātnisku grādu. Zenta Brauere īsu laiku turpina studijas Heidelbergas universitātē, bet tad atgriežas Latvijā ar nodomu turpināt teoloģijas studijas Tērbatas universitātē. Tur šinī fakultātē neuzņem sievietes, tādēļ viņai jāiesniedz lūgums Krievijas izglītības ministrijai. Šo atļauju beigās piešķir pats cars Nikolajs II, un Zenta Brauere 1918. g. studē Tērbatas universitātē. Pēc Latvijas Universitātes nodibināšanas 1919./20. gadā Z. Brauere turpina studijas L.U. teoloģijas fakultātē, kuru nobeidz 1923.gadā.

Tālu priekšā savai paaudzei un savam laikam, Zenta Brauere ir dedzīga sieviešu tiesību aizstāve. Kā sievieti viņu neuzņem latviešu garīdzniecība, bet atļauj teikt sprediķus. Viņa noturējusi dievkalpojumus kādās 45 latviešu baznīcās Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Tukumā, Cēsis, Valmierā un lauku baznīcās. Dažādu organizāciju aicināta, viņa ir interesanta referente visādos garīgās dzīves jautājumos. Viņa ir Konkordijas Zinteniece goda filistre. Lieli nopelni Z. Brauerei ir kā ģimnāzijas ticības mācības skolotājai, veidojot daudzu jaunu cilvēku pasaules uzskatus un dzīves filozofiju. Pēc Otrā pasaules kara viņai jāmāca krievu valoda Rīgas tehnikumā. Tā viņa izpelna minimālo pensiju vecuma dienām.
Dzīves pēdējie gadi Z. Brauerei ir grūti: palikusi viena, slima un bez piederīgiem, viņa ir atkarīga no svešu ļaužu gādības. Neskatoties uz visām dzīves grūtībām, Z. Brauere ir palikusi garā moža līdz pēdējam laikam. Zentu Braueri apglabāja 9. janv. I Meža kapos, Rīgā, Poruka kalniņa pakājē netālu no Andreja Jurjāna kapa. Par viņas dziļo iespaidu uz latviešu sabiedrību liecināja lielais pavadītāju pulks, skaistie atvadu vārdi un daudzie ziedi. Dieva vārdus teica māc. V. Ozols. Pavadītāju vidū bija daudz bijušo skolnieku, kas ar dziesmām un mežraga mūziku godināja savu bijušo skolotāju."