Karlīne Amalija piedzima Valgundes pagasta (muižas)  ''Mazstiķu'' saimnieka Gustava Zēberga un Albertīnes Katrīnas (dz. Zēberga) ģimenē. Vecāki bija pieteikušies laulībām Tukuma draudzē 1865. gada 17. septembrī. Pēc 3 uzsaukšanām notika kāzas. Ģimenē bija 11 bērni. Zēbergi bija turīgi, tāpēc visi Karlīnes brāļi  ieguva ļoti labu izglītību - piem. Aurēlijs Zēbergs (1879–1940) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks, ārlietu ministrs, Jānis Zēbergs bija banku darbinieks, cand.rer.merc., Ernests Zēbergs - Kara būvniecības pārvaldes tehniskās daļas pr-ks.

1902. gada jūlijā Karlīne Zēberga Jelgavas lauku draudzē salaulājās ar dzelzsceļu inženieri Eduardu Adolfu Andreja d. Zēbaueru (1867-1931), no Valles pag. ''Tuktēnu'' mājām, kurš 1896. g. oktobrī bija saņēmis Rīgas Politehniskā inst. mehānikas fakultātes diplomu. Pēc kāzām jauno vīru nozīmēja darbā uz Permu, strādāt Dzelzsceļa direkcijā. Tur Karlīne laida pasaulē 3 dēlus - 1903 - Valdi Vladimiru, 1904 -  Alfredu un 1907 - Rūdolfu. 1920. gadā ģimene atgriezās Latvijā, kur Karlīnes vīrs Eduards uzkalpojas  līdz Dzelzceļu virsvaldes mašīnu vicedirektora amatam.  Karlīne Zēbauers ar vīru apbedīta Rīgas Meža kapos.