Literāts Jānis Vainovskis dzimis 1887. gada 13. decembrī Gricgales pagasta Piešos.

Mācījies Gricgales pagastskolā un Jaunjelgavas pilsētas skolā.

1905. g. ieguvis skolotāja tiesības. Strādājis par skolotāju Zalvē.

Vēlāk dzīvojis Pēterburgā un Rīgā. Pa vasarām strādājis kā kolportieris.

1914–15.g. studēja A.Šaņavska Maskavas Tautas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē.

1915–18.g. dzīvoja Baku. Strādāja naftas uzņēmumā, bet vēlāk par rēķinvedi lazaretē.

Latvijā atgriezās 1918. gadā.

Bijis redaktors laikrakstam „Sikspārnis”(1923) un žurnālam „Preses Balles Vēstnesis”(1923- 24).

Latvju mākslas aģentūras vadītājs (1931-40).

Vissavienības autortiesību aizsardzības pārvaldes Latvijas nodaļas direktors (1944-51).

Literārā darbība:

1906.g. pirmā dzejoļa publikācija (dzejolis „Vai tā ir laime?” laikrakstā „Pēterburgas Latvietis”).

Dzejas krājumi: „Kad asinis sapņo. Kad asinis mostas”(1910), „Gājējs”(1923).

Stāstu krājumi: „Visos vējos”(1921), „Bez varoņiem”(1922), „Ēdenes dārzs”(1923), „Atgriešanās”(1924).

Ar pseidonīmu Skuburs publicējis feļetonus, kuri daļēji sakopoti krājumos „Raibā lenta”(1923), „Rozā sapņi un tumšā dzīve”(1924) un „Slotiņa”(1924).

Feļetonu stilā rakstītas lugas: „Lielais vinnests”(1910), „Mūsu teļos – mūsu nākotne”(1914), „Svētdienas un mīlestības darbi Vērdiņos”(1919), „Ārpus dienas kārtības”(1920), „Zeme un sieva”(1922), „Ministrs uz zaķa”(1923), „Mīlestība un ledus”(1924), „Speciālists laulību lietās”(1924), „Kāzu dāvanas”(1926), „Dzīvie miljoni”(1928), „Precību kandidāts”(1929), „Čigānu deputāts”(1931), „Modernais Ēdenes dārzs”(1931) u.c.

Autors ceļojumu piezīmju grāmatai par Latvijas upēm „Trīs klenderi laivā”(1926).

Periodikā publicējis ceļojumu piezīmes, literāru darbu recenzijas.

Tulkojis citu tautu autoru lugas un prozu.

1968.g. izdota J. Vainovska „Izlase”.

Miris 1969. gada 16. decembrī Rīgā, Apbedīts Meža kapos.

Dēls - Guntis Vainovskis.