Irēna Lukrēcija Medne dzimusi dārznieka Roberta Medņa [11] (?-1928) un viņa sievas Ievas (1884-12.11.1980) ģimenē kā jaunākais no trim bērniem. Dzimšanas vieta – Liepājas apriņķis, Bunkas pagasts, Izriede.

Tēvu neatceras – viņš nomiris, kad meita bijusi 10 mēnešus veca. Ģimenes apgādnieka zaudējuma dēļ māte ar bērniem pārcēlusies dzīvot uz Liepāju, [10, 14, 16] jo pilsētā bijušas lielākas iespējas nopelnīt iztiku. [10, 16] Lieti noderējusi savulaik apgūtā pavāres profesija, dodot iespēju izdzīvot pašai un uzturēt bērnus arī Otrā pasaules kara gados. [10]

Brāļi – Edmunds  un Osvalds Ernests.

Ticība: luterticīga.     

Tautība: latviete.

Pilsonība – Latvijas.

Mācījusies Liepājas Poruka pamatskolā, skolas gaitas uzsākot piecu gadu vecumā [14, 16] – arī jaunākais brālis sasniedzis skolas  vecumu, bet pastarīti nav bijis, kam pieskatīt. Poruka pamatskolas audzēkņus saukuši par „ganiņu skolas” bērniem, jo tie nākuši no trūcīgām ģimenēm. [6] Lai gan grūtības bijušas, visi bērni ieguvuši labu izglītību, jo mamma uzskatījusi, ka vērtība ir cilvēka prātam, ne naudai. Pēc pamatskolas beigšanas [14] 09.09.1938 [1] mācības uzsākusi 1. Liepājas Valsts ģimnāzijā [1, 14] un Mūzikas skolā. [14] Vācu okupācijas laikā vasarās gājusi par izpalīdzi pie saimniekiem, jo skolā prasīta zīme par darbu brīvlaikā, citādi nākamajā vidusskolas klasē netiktu pārcelta. Šo pašu skolu, taču jau ar citu nosaukumu – Liepājas vidusskola – pabeigusi 28.06.1945. [1] Tas jau bijis laiks, kad Latvijā atjaunota padomju vara, tāpēc skolas beigšanas eksāmeni vēlreiz nebija jākārto, kā tas bijis jādara iepriekšējos gados skolu beigušajiem.

Māte mani iegrūda skolā piecu gadu vecumā. 12 gados jau pabeidzu pamatskolu. Pirms tam pie Liepājas ģimnāzijas izietas divas sagatavošanas klases. Ģimnāziju beidzu, [A] kad sākās kaujas Kurzemes katlā. Tolaik pa dienu strādāju dārzniecībā, mācības notika vakaros. Bet vienu pēdējo mēnesi mācījos padomju skolā. Krievu valodu vispār neesmu mācījusies. [16]

Skolas laiks sakritis ar Otrā pasaules kara gadiem. Kara grūtības un šausmas spilgti iespiedušās atmiņā. [14] Ģimnāzijas laikā sadraudzējusies ar klasesbiedru, nākamo gleznotāju Edgaru Iltneru, [B] kurš meitenes dēļ pārgājis dzīvot uz Rīgu, jo Irēna bija pārcēlusies uz galvaspilsētu studēt. Bijusi prototips mākslinieka gleznai „Dzintara meklētāji”.

Jau ģimnāzijas gados interesējusi medicīna, vienīgi atbaidījis milzīgais konkurss universitātē, [10] tomēr vēlēdamās turpināt izglītību, 1945. g. stājusies Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātē, taču neizturējusi konkursu. Tikusi izsludināta papildus uzņemšana, pateicoties tai, ieskaitīta studentu pulkā, taču draudzenes par to „aizmirsušas” paziņot. 1946-1951 [11] studējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārijas fakultātē. Augstskola pabeigta ar izcilību. [10] Likteņa pavērsienu – zaudēto iespēju mācīties ārstēt cilvēkus – nav nožēlojusi, jo akadēmijā profesori iemācījuši domāt. [14]

Medicīna mani vilināja jau no mazām dienām. Sapņoju par ķirurģiju. Tomēr jābūt praktiskai, un devos studēt Veterinārijas fakultātē Lauksaimniecības akadēmijā. [16] Dzīvnieki man ļoti patika jau bērnībā, lai gan neprotu ne govi slaukt, ne cūkas barot. Sākumā vēl domāju par augstskolas maiņu, taču drīz vien nostiprinājās pārliecība, ka akadēmija mana īstā vieta. [10]

Jelgava karā bija nopostīta. Lekcijas mums lasīja Rīgā, Ausekļa ielā. Stipendija kādi 220 rubļi. Bet kopmītņu nebija, vajadzēja dzīvot privāti. Man gan laimējās – labā rajonā centrā apmetāmies kopā ar draudzeni pie viņas radinieces. [16]

Laulājusies ar Herbertu Robertu Vulfsonu 01.07.1950 Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā. Ar nākamo dzīvesbiedru iepazinusies Lauksaimniecības akadēmijas 1. kursā – bijuši kursabiedri, – bet apprecējušies, ceturto, pēdējo, augstskolas kursu beidzot. [9, 10, 16] Vīrs dēvējis par Dūjiņu. Atraitne.

Bērni: dēls – Alvis.   

Nodarbošanās: veterinārārste. 1951-1953 strādājusi Liepājas rajona Vaiņodes veterinārajā iecirknī, 1953-1956 Kuldīgas rajona Turlavas veterinārajā iecirknī [11] bijusi Kuldīgas MTS zonas kolhozu veterinārfeldšere, [4] kā veterinārārste 1956-1972 strādājusi Liepājas rajona Nīcas veterinārajā iecirknī, 1972-1990 padomju saimniecībā "Nīca", 1990-1995 Nīcas pagasta paju sabiedrībā "Nīca", bet kopš 1995. g. uzsākusi veterinārā ārsta privātpraksi Nīcas pagastā.  1998. un 1999. g. zināšanas papildinājusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas organizētajos semināros. [11] Aktīvās darba gaitas beigusi 03.10.2012, [14] aizvadot bagātā darba mūžā 61 dzīves gadu.

Diviem viena profila speciālistiem nebijis viegli atrast darbavietu. Kā pati atzīst, izvērtējot aizvadītos darba gadus, bijuši smagā darba inteliģence. Visi vetārstes gadi aizvadīti praktiskā darbā. [14] Vajadzējis sekot daudzu tūkstošu liellopu, cūku un mājputnu veselības stāvoklim. Palīdzējusi arī jaunajiem veterinārijas studentiem viņu ražošanas praksē.

Īsi izsakoties – maizes kumoss bija bagāts, taču darba arī pār mēru. [10]

Sabiedriskā darbība: 1955. g. uzdots vadīt zootehniskos kursus Kuldīgas MTS zonas kolhozos “Padomju Latvija” un “Latvijas Strēlnieks”. [15] No lauksaimniecības arteļa “Boļševiks” kolhozniekiem apstiprināta par vēlēšanu komisijas locekli PSRS Augstākās padomes 1958. g. vēlēšanām iecirknī 163/90 Nīcas ciemā. [5]

2003. g., 75. dzimšanas dienas svinībās, jubilāri no Rīgas bija ieradies sveikt Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta direktors Vinets Veldre, pasniegdams Zemkopības ministrijas sudraba medaļu “Par centību” un ministra Mārtiņa Rozes apsveikumu. [10] 2003. g. saņēmusi Latvijas Veterinārārstu biedrības balvu par mūža ieguldījumu veterinārmedicīnā “Sudraba skalpeli”. [13] Zādzības dēļ balva zudusi, bija saglabājies diploms.

Tagad, sveicot mani jubilejā Veterinārās pārvaldes zālē, kolēģes mīļi uzdāvināja zelta pildspalvu. Raksti memuārus. Būtu, ko rakstī, bet pa kuru laiku? [9]

7.11.2009 saņēmusi nomināciju "Par mūža ieguldījumu Nīcai". Iesakot apbalvošanai, novadnieki raksturojuši kā sirsnīgu un labestīgu cilvēku, kurš nekad, nekādos apstākļos neatsaka palīdzību un ar lielu mīlestību izturas pret dzīvniekiem. [7] Pati atzinusi, ka, atnākot dzīvot uz Nīcu, sākumā draugu nav bijis – sevi bijis jāpierāda ar darbu. [14] Jau 2003. g. Nīcā bijuši pavadīti 46 gadi, tāpēc tas bijis pietiekami, lai sevi uzskatītu par īstu nīcenieci. [10]  

Visu mūžu bijusi aktīva un radoša personība (par enerģisko raksturu visvairāk jutusies pateicīga mātei) : spēlējusi klavieres, dziedājusi akadēmijas korī un dubultkvartetā (mākslinieciskais vadītājs – studiju biedrs Pauls Kvelde), [10] ar ansambli koncertējusi Maskavā, dziedājusi koros, spēlējusi Nīcas pašdarbības teātrī; bijusi liela adītāja, pratusi šūt un vērpt; vadot personīgo automašīnu „Volga” (kalpojusi 25 gadus) izbraukājusi Lietuvu, Kaļiņingradas apgabalu, Karpatus. 1996. g. apceļojusi Norvēģiju.

Saimniekojusi savā lielajā mājā “Aļļos”, Nīcā. [C] Līdz pēdējam rūpējusies par gotiņu un cūkām, apkopusi dārzu un 10 ha zemes. Plašajā sētā lapas grābtas visu rudeni. Savukārt ziemā laiks pagājis, nesot malku un ogles, rokot sniegu. Vēl 85 gadu vecumā vajadzības gadījumā braukusi ar savu personīgo „Audi”. [14]   

 “Aļļi”, kur dzīvojam un kur vairākas nīcenieku paaudzes zinājušas veterināro iecirkni, ir tikpat kā bļodā starp Bārtas vecupi un jauno upi, kad pavasaros nāk plūdu laiks. Divreiz esam plūdus piedzīvojuši.16 Nedēļas nogalē pēc darba bērnu dārzā no Liepājas atbrauc vedekla Inese. Viņa man ir īsts labais gariņš. Un abas raujamies, kamēr pieres kūp. [10]

Veselību saglabāt palīdzējusi pašas mājās audzētā ekoloģiskā pārtika – dārzeņi, piens un gaļa, kā arī maksimāla atturēšanās no zālēm. [14] 2003. g., kaut arī mājas sēta rūpīgi kaisīta, paslīdējusi uz ledus un lauzusi roku. [16] 2009. g. Liepājas slimnīcā izoperēti zarnu salipumi un divertikuls. 2010. g. Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā kataraktas dēļ izoperētas abas actiņas.

Mirusi 85 gadu vecumā.

Apbedīta Nīcas pagastā, Pērļu kapsētā.    

_____________________________________

[A] Domāts pēdējais mācību gads ģimnāzijā.

[B] Edgars Iltners (05.03.1925, Aizputes apriņķis, Dzērves pagasts – 09.02.1983, Rīga) – gleznotājs. [2]

[C] Vecsaimniecība minēta 1910. g. pārskatā par Kurzemes guberņu, kur atzīmēts, ka tās zemes platība bijusi 34,45 desetīnas. [12, 17]

Avoti:

1. LVVA, 2234. f., 2. apr., 174. l., 9. lp.
2. Edgars Iltners [tiešsaiste]. [B. v.] : Vikipēdija: brīvā enciklopēdija, 2023 [skatīts 2024-01-22]. Pieejams: https://lv.wikipedia.org/wiki/Edgars_Iltners.
3. Iltners, Edgars. Dzintara meklētāji. 1959 [Attēls] [tiešsaiste]. [B. v.] : LSM.lv, 2015 [skatīts 2017-04-20]. Pieejams: http://www.lsm.lv/lv/raksts/izklaide/dzive/liepaja-skatama-tematiska-izstade-dzintara-mekletaji.a114494/.
4. Kļava, V. Sievietes – pirmrindnieces. Padomju Kuldīga, Nr. 31 (1956, 11. marts), [1.] lpp.
5. Liepājas rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmums Nr. 23. Komunists, Nr. 25 (1958, 4. febr.), 7. lpp.
6. Meistere, Daina. Laukums, kurā aug Jāņa Čakstes stādītā liepa. Kurzemes Vārds, Nr. 174 (2001, 27. jūl.), 6.-7. lpp. : fotogr.
7. Nīcas novadā sumina darbīgākos ļaudis [tiešsaiste]. [B. v.] : Rekurzeme.lv, 2009 [skatīts 2013-07-03]. Pieejams: http://rekurzeme.diena.lv/vietejas-zinas/nicas-novada/nicas-novada-sumina-darbigakos-laudis-41060.
8. Par mūža devumu Nīcas pagastam – Irēna Vulfsone [Fotogrāfija] [tiešsaiste]. Nīca : Nīcas novads, 2009 [skatīts 2017-04-25]. Pieejams: http://www.nica.lv/gada-novadnieki/.
9. Pāvulīte, Aina. Irēna. Govs ir aizbēgusi prom / Aina Pāvulīte. No: Biju savā latviešu mētelītī tā pārsalusi… : atmiņu stāsti : vēstis no 20. gadu simteņa. [Rīga] : Autorizdevums : Sava grāmata, 2017. 64. lpp. ISBN 978-9934-552-44-1.
10. Peičs, Pēteris. Skaidrām acīm dzīvē raugoties / Pēteris Peičs ; tekstā stāsta Irēna Vulfsone. Kurzemes Vārds, Nr. 12 (2003, 15. janv.), 4. lpp. ; ģīm. ISSN 1407-8902.
11. Preinbergs, Gunārs. Medne (Vulfsone) Irēna / Gunārs Preinbergs. No: Latvijas veterinārārstu biogrāfiskā enciklopēdija. Rīga : Pārtikas un veterinārais dienests, 2004. 141. lpp. : ģīm.
12. Sprincis, Pēteris. [Māju nosaukumi un zemes platības 1910. gadā] / Pēteris Sprincis. No: Nīca laikmetu griežos. Liepāja : LiePa, 2008. 486. lpp.
13. Sudraba skalpeļa saņēmēji par mūža ieguldījumu veterinārmedicīnā laika posmā no 1999 – 2014 [tiešsaiste]. [B. v.] : Latvijas Veterinārārstu biedrība, [b. g.] [skatīts 2024-01-22]. Pieejams: https://lvb.lv/wp-content/uploads/2021/11/Sudraba_skalpela_sanemeji_1999_2014.pdf.
14. Šime, Gunita. Bagāts mūžs. Nīcas Novada Vēstis, Nr. 1 (2013, janv.), 6. lpp. : ģīm.
15. Uzlabot kolchoznieku mācības. Padomju Kuldīga, Nr. 149 (1955, 23. dec.), [1.] lpp.
16. Vulfsone, Irēna. Katram pašam savs vezums jāuzkrauj / Irēna Vulfsone ; pierakst. Aina Pāvulīte. Kursas Laiks, Nr. 11 (2003, 25. janv.) 5. lpp. : ģīm. ISSN 1407-6004.
17. Обзоръ Курляндской губернiи за 1910 годъ. Митава : Курляндский губернский статистический комитет, 1912. С. 207.
18. Foto no ģimenes arhīva.