Dzimis Dubultos 1909. gada 13. februārī mežziņa un uzņēmēja Jāņa (Johanna) Ulriha Bobinska un Bertas Helēnas Bobinskas (dzim. Meiendorfa) ģimenē.

Pirmā pasaules kara gados ģimene nokļūst bēgļu gaitās Krievijā. Latvijā atgriežas 1919. gadā.

Jau septiņpadsmit gadu vecumā uzsāk darba gaitas: bijis strādnieks Slokas papīrfabrikā, krāvējs Rīgas ostā, retušētājs Ģimenei piederošā fotoataljē Rīgā.

1938. gadā iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā. Mācijies glezniecību pie Ģederta Eliasa un Valdemāra Tones.

1939. gadā Baltijas vāciešu repatriācijas laikā lielākā daļa Bobinsku dzimtas pārstāvju, tajā skaitā arī Harija māte, māsas un brālis dodas uz Vāciju.

1944. gadā Harijs Bobinskis beidz Mākslas akadēmiju ar diplomdarbu "Mākslinieka ģimene". Oficiāls diploms gan netiek saņemts apzināti nenoliktā marksisma - ļeņinisma eksāmena dēļ.

20. gadsimta 50 - tie un 60 - tie gadi ir aktīvākais daiļrades posms. Gleznojis ainavas un klusās dabas, bet galvenokārt portretus. Nozīmīga daiļrades satāvdaļa ir sava laika mākslinieku, inteliģences pārstāvju un citu sabiedrībā pazīstamu personu portretējumi.  

Darbojies Mākslinieku savienībā. Vadījis kombināta "Māksla"portretu darbnīcu, organizējis portretu izstādes. Piedalījies Latvijas paviljona noformēšanā Vissavienības tautsaimniecības izstādē 1950. gadā.

Sieva Iraīda Bobinska (dzim. Rudzīte). Dēls Leo, meita Helēna.

Miris Rīgā 1967. gada 11. janvārī. Apglabāts Rīgas Meža kapos.

Avoti: prese, dzimtas materiali